Lai nu kā tur būtu... pirms trim gadiem ekspormtom radusies ideja "kaut kur aizšaut" vienatnē ar zirgu ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Šogad atkal nolēmu laisties "garajā pasākumā" un uz Kurzemi. Brauciena virziena izvēli veicināja a) atkal jaunas kastes pa senu dzelzceļu šajā pusē, b) kovida laikā krustu-šķērsu izmaltie Latvijas ceļi, kas rādīja, ka Liepāja-Ventspils maršruts ir reāls un labi braucams.
Neoficiālais vienības brauciens, kam allaž centos pieskaņot savu psihpasāumu #esunzirgs, vēl vasaras sākumā bija zem jautājuma zīmes. Nolēmu nečakarēt smadzenes ne autoram (uzplijoties ar nemitīgiem, kad būs, vai būs), ne sev (pēdējā brīdī kaut ko plānojot) un apmēram jūlija vidū vēru vaļā Google karti, booking.com, geo lapu un liku kopā savas idejas un iespējas.
Kur gulēt?
Desmito, simto un nez kuro reizi, liekot roku uz sirds, varu apliecināt - #sniegpārsliņu gaudošana soctīklos par "nenormālajām cenām" un "viss aizņemts" Latvijas viesu mājās/kempingos ir pilnīgs bulšits. Mazāk kā stundas laikā sameklēju sev 4 nakstmājas par kopējo summu ap 110 eiro. OK, man nevajag SPA un "lai bērniem ir interesanti" priekšā pakaļā, prasības minimālas (jumc virs galvas, gulta, duša, stāvvieta/ steliņģis zirgam un iespēja no rīta tikt pie karsta ūdens kafijai), bet tik un tā - izlepušie Bali un Maurīcijas "ikgadējie apmeklētāji" var iet tieši taisi ieskrieties pirmajā stabā ar saviem "Latvija nekā nav, te viss slikti un viss dārgs".
Tā saplānoju sev 4 dienas, pēdējā dienā atstājot "lielu jautājumu", vai gribu rullēt 70+ km līdz vilcienam Tukumā, vai tomēr pēdējā brīdī mainīšu plānu un palikšu vēl kaut kur pa nakti.
Kā braukt?
Plāns top šāds: 5dienas vakarā ar vilcienu uz Liepāj (atkal!), sestdienā Liepāja-Jūrkalne ar pusdienpauzi Pāvilostā, svētdienā Jūrkalne-Ventspils, lielāko daļu ceļa mēģinot braukt tuvāk jūrai, ne pa šoseju, pirmdienā no Ventpils līdz kempingam pie Usmas ezera (ar iespēju nebraukt pa šoseju daļu maršruta), pēdējā dienā, ja ir iekšā mīt - līdz Tukumam uz vilcienu. Ja ne - atrast nakstmājas Kandavā, Sabilē vai Talsos.
Aprīkojums
Paskatījos ierakstu pirms 4 gadiem... pa lielam nekas daudz nav mainījies 😀 Tiesa, esmu laika gaitā iegādājusies labu aprīkojumu, lai vairs nebūtu visa "iedzīve" jāved mugursomā. Ortlieb velo somas, kurām esmu jau trešais saimnieks, ir vienkārši izcila lieta šādiem gariem braucieniem.
Aptieciņa zirgam. Joprojām vedu līdz "lieku" velo riepu (par laimi, atkal nenoderēja), savu uzticamo Šveices nazi, pumpi, velo atslēgu komplektu un mini multi tūli. Aptieciņa sev - ibumetīns tablešu un smēres veidā (palīdzēja izdzīvot). Bephanten, plāksteri, Sorbex (ja nu gadās problēmas ar vēderu). Salvetes parastās, salvetes mitrās (mazā paciņa).
Apģērbs. Joprojām pēc principa - zeķes un veļa - viens komplekts "mugurā", viens tīrs somā, viens rezervei. Plus jau daudzus gadus kalpojošās sporta/pārgajienu zeķes (noderēja pēdējā dienā, kad minos 50+km pa lietu).
2 velo bikses, nē, ne tās ar "pamperiem" - standarta "legingu" tipa velo šorti un tādas pat garās bikses. Garā versija (pirkta lieliskākajā sporta zīmola 4F veikalā!) arī noderēja lietainajā dienā. Pārējās trīs rullēju īsajā formā. 2 "braukšanas" maikas - abas "sporta" versijas, tas ir - sintētiskas, ne kokvilnas. Viena no jau pieminētā 4F, otra - elektrozaļa maika no (atkla jau!) Dziesmu svētku "suņu" darbiem. Šo arī lielākoties izmantoju, jo tā ir tikpat spilgta kā veste, kas nav mazsvarīgi, ja brauc pa šosejām.
Viena mikroflīsa maika ar garām rokām, viena siltā Regatta jaka (uzvilku tikai vakaros, dodoties pastaigās), Dziesmu svētkos saņemtā lietus jaka (bijusi līdz visos 4 #esunzirgs pasākumos!). Vakariem, kad gribas pavazāties apkārt bez zirga - īsi pirms brauciena humpalās nopirktas plānas, vieglas kokvilnas bikses un viena ne-sportiska maiciņa. Iemetu somā arī lielo plecu lakatu, ko savulaik saņēmu kā suvenīru no Turcijas. tas ir viegls, aizņem ļoti maz vietas, bet ir ļoti daudzfunkcionāls - var izmantot jakas vietā, var gulēt uz tā pludmalē, var aptīt ap galvu, ja baigā saule utt. Ak, jā.. aizmirsu par bafu, to arī paķēru līdz, bet tas man tik pierasts "aprīkojums" kā ķivere un cimdi, tādēļ lieku uzmanību pat nepievēršu :)
Apavi. Kedas braukšanai - šogad iegādātas Reebok kedas, pastaigām vakaros - vecās labās KangaROOS kedas, kuras pārdzīvojušas ne tikai #esunzirgs, bet arī Dziesmu svētkus.
Citas lietas. Pelkostīms un mazais dvielis. Minimals kosmētikas daudzums, šampūns (mini versija, savākta kādā no viesnīcām), zobu pasta, zobu birste, roku dezinfekcijas līdzeklis, dezis sev un dezis apaviem. "Atomstacija" (baigi patīk šitais apzīmejums 😀) jeb ārējā batereja telefonam, lādētājs.
Kafija. Bez tās es no rītiem nefunkcionēju. Esmu atteikusies no suslu kafijas (3 vienā utt). No krājumiem paņēmu mazāko paciņu maltās kafijas, HVZ kad un kāpēc to esmu nopirkusi. Vēl vienā mini IKEA zip maisiņā iebēru līdz sauju kaltētas raudenes - tējai. Pirmkārt - man ļoti garšo šī tēja, otrkārt - noderīga gremošanai. Katru rītu uztaisīju savā mazajā mini termosā sev tējas rezervi. Tiesa, lielākoties to izdzēru vakarā jau galapunktā. Bet lietainajā dienā bija īsti laikā! Vēl līdz ņēmu krūzi (neizmantoju ne reizi), plastmasas bļodiņu (arī nevajadzēja, jo visur bija pieejami trauki) un savu mīļo sporku.
Viss. Šādā aprīkojumā (ok, vēl, protams, arī naudasmaks, telefons) devos ceļā.
#1 Bunkurs no rīta un bunkurs vakarā. #Esunzirgs pirmā diena.
#2 Pirmais negadījums, plānu maiņa un vētra uz mola. #Esunzirgs otrā diena.
#3 Vissirslikti pirmdiena. #Esunzirgs trešā diena.
#4 Nomiršu, bet tikšu līdz galam. #Esunzirgs dodas mājup.
