Jap... prieki beigušies. Rīts atnāk ar pilnībā mākoņu noklātām debesīm un nemitīgu lietu. Ne jau tādu, ka gāž, bet to mazo, riebīgo, kas rasinu visu laiku....
Laikam jau čīkstēt nedrīkstu, jo, gatavojoties braucienam un aktīvi pētot meteo radarus, sākotnējā prognoze bija, ka pamatīgs lietus mani pavadīs katru dienu. Tās sīkās lietus epizodes pa ceļam tiešām bija sīkums.
Neko darīt, ilgi dzeru kafiju un ēdu brokastis ar cerību, ka varbūt slapjums mazināsies. Tomēr, kad vēl plkst.11 situācija nav mainījusies ne par kapeiku, smagi nopūšos un vīkšājos ceļam. Ne jau pirmo reiz... Bagāžā jāveic pārkārtošanās. Jo velo somā lieku iekšā visu, arī mazo mugursomu, kurā vizināju naudasmaku, cīgas un citus pirmās nepieciešamības sīkumus. Telefona turētāja man nav, tas vizinās jostas somiņā, kas nav ūdensizturīga. Bet par šo laikus padomāju un telefonam tiek pašam savas IKEA zip maisiņš. "Strādā" ideāli. Telefons no maisiņa ārā pat nav jāvelk, izņemot, ja gribas ko nobildēt.
Velku laukā no somas apakšas siltās zeķes, garās bikses un maiku ar garām rokām. Lietusjaka arī šoreiz noderēs. Viss, gatavs ceļam. Soma sapakota, viss no lietus noslēpts, var doties.
Vakardienas bažas par 5 km grunteni līdz šosejai nešķiet vairs adekvātas. Lietus "trepi" ir mazliet izmērcējis, tādēļ kratīšanās nav tik traģiska. Nē, nekāda laime pilnībā arī nav, tomēr līdz šosejai tieku raiti. Tagad atkal #esunzirgs pēdējās dienas karma - allaž kaut kā sanāk vai nu mega daudz km, vai lietus, vai citas figņas, kas braucienu padara grūtāku.
Smago mašīnu dušas pavadībā, ar ieslēgtām gaismām zirgam, dodos ceļā. Galamērķis - Tukums. Apmēram 77 km. Jesus!!!!!!
Laika man ir gana, jo vilcieni no Tukuma kursē līdz pat vēlam vakaram, tādēļ nesatraucos par ātrumu, bez sirdsapziņas pārmetumiem ik pa 5 - 10 km taisu pauzes, dzeru tēju un vienkārši pasēžu "zem jumta", jo pauzēm allaž izvēlos ceļmalas pieturas "ar jumtiņu". Tā tējas dzeršana sanāk gan Uzvarā, gan Draudzībā 😆
Ar bažām domāju par pusdienām. Ir skaidrs, ka līdz galam bez kārtīgas pauzes nenovilkšu. Bet šis ir ceļa posms, kurā pat lāga DUS nav. Atceroties iepriekšējās dienas nilšanos Ugālē, ar lielām bažām pietuvojos Talsu viaduktam, kur karte rāda, ka dzīvo Kuršu krogs. Aleluja! Krogs ir uz vietas un pat strādā!
Laipna meitene aiz bāra letas iesmej par manu tekstu: "Vai viens slapjš un izbesījies pedāļu minējs te var tikt pie kafijas un kaut kā graužama?'.
Dabonu visu - i milzu kafijas krūzi, i lieliskas pusdienas. Un pats galvenais - kroga telpās ir ļoti silts, tādēļ mugurā esošās diezgan slapjās drēbes pagūst krietni izžūt. Alu šoreiz nē, jo tāpat jau grūti mīties. Tomēr krogā pavadu krietnu stundu, atvelkot elpu un nesteidzīgi mēģinot piebeigt mega karbonādes porciju...
Kā nakamo pieturas punktu ar ilgāku pauzi izvēlos Kandavas pagriezienu, jo zinu, ka tur ir cirkulis ar normālu WC un plus/mīnus ciešamu kafiju.
Kandavas pagrieziens pašai ir arī tāds "svarīgs nogrieznis" - pirmajā #esunzirgs pirms četriem gadiem tieši no Kandavas līdz Tukumam braucu pēdējā dienā un tie apmēram 30 km likās "štrunts kaut kāds". Ok, šodien aiz muguras jau krietni virs 40 km, bet, ja līdz galamērķim ir "tikai" 30 un pa zināmu ceļu, tas šķiet īsāks un vieglāks. Turklāt aiz Kandavas ir Pūre, bet aiz Pūres - pagrieziens uz Tukumu, kas ļauj pēdējos km nebraukt pa Ventspils šoseju.
Maza liriska atkāpe... kā pārvarēt sevi, braucot garus gabalus, turklāt pa lietu, ja vēl sūdīga jušana utt? Kā nesākt čīkstēt un sevi žēlot? Mana metode ir a) skaļi sarunāties ar sevi, komentējot apkārt redzemo, b) sasveicināties ar visām govīm, aitām, kaķiem utt, ko satiec pa ceļam, c) dziedāt. Skaļi. Da jebko, kas ienāk prātā - sākot ar "Man saujā benzīns" līdz "Pie dzintara jūras".. Šajā dienā mani nez kādēļ visu laiku pavada meistara Gobziņa "Kam tu mauro...." Izklausās šizofēniski? Aha, droši vien. Visticamāk, ka ļaudis, kuriem paminos garām kādās ceļmalas mājās vai kur citur, padomāja, ka galīgi sviestā sagājusi. Bet šādas izdarības ļauj uzturēt "možu garu" un nesanīkt. Jā, obligāts nosacījums - nemitīgi ieņirgt pašai par sevi 😆
Kandava mani sagaida ar labām ziņām - lietus ir beidzies un starp mākoņiem pat parādās saules stari. Tas ļauj kafiju baudīt, sēžot ārā pie galdiņa, nevis nīkstot DUS iekštelpās.... Varu mest pie malas lietusjaku un uzrotīt piedurknes. Jā, lai arī nemitīgi slapjš, tomēr ir silts. Tādēļ, neskatoties uz slapjām kājām un visu pārējo apģērbu, nosalusi neesmu tieši nemaz. Turpmākie gandrīz 30 km ir "pa sauso", tas ir - vismaz no gaisa nekas nekrīt.
Tā kā viss ir pielijis un tomēr šodien daudz km, tad neaizraujos ne ar apskates objektiem, ne kastēm. Galvenais mērķis ir tikt dzīvai/veselai līdz vilcienam.
Aiz Pūres, kā jau plānoju, atvados no šosejas un lēnām dodos Tukuma virzienā caur Vecmokām. Te man smīnu izraisa kāda ceļa zīme. Tā jānobildē, lai mūžam atcerētos, kurā Latvijas pusē ir pareizā Kaive, kurā meklējams dižozols....
Lielajam kalnam pirms Vecmokām spēka tomēr pietrūkst... Un šī ir pirmā reize četru dienu laikā, kad zirgu stumju pie rokas. Dziļi violets, neesmu nekādas vunderkinds un nevienam man nekas nav jāpierāda. Ja nav spēka pamīt, tad var iet. Punkc. Vecmoku skaisti izkrāsotajā pieturā pēdējo reizi pirms galamērķa atvelku elpu un tad jau seko raits ritējums "uz leju" iekšā Tukumā. Ak, die's, cik patīkami ir pilnā ātrumā lidot lejā no kalna!!!!!!!
Ar cerību, ka no sānieliņām neviens neizdomās izskriet/izbraukt tieši priekšā 😁
Finišēju Tukums-1 dzelzceļa stacijā tieši stundu pirms vilciena. Dziļi violets. Spidometrs rāda 77 km. #ņetjanormaļnaja..... Savu čukčuk sagaidu, tupa sēžot uz soliņa pie stacijas un piebeidzot tējas krājumus. Cigaretes beigušās, bet kaut kur mīt, lai meklētu veikalu - da nu.. nav jau mirstamā vaina. Iztikšu.
Kā vecos laikos teiktu geo ļaudis (k)āmen! Šī gada #esunzirgs ir noslēdzies.... Secinājums - mazuma piegarša. Iespējams, nākamgad jāņem vēl vismaz viena diena klāt. Varbūt mazāk km vienā dienā (uzsvars uz vārdu "varbūt"), bet braukt ilgāku laiku.
Atbildot uz daudzu uzdoto jautājumu - "Priekš kam?", atbildu - tikai četri ventilatori. Citi kāpj kalnos, citi guļ pludmalēs, citi galu galā - nodzeras, es braucu. Kaut kur. Bez īpaša mērķa un plāna. #irjābrauc
Tiekamies nākamgad!
#2 Pirmais negadījums, plānu maiņa un vētra uz mola. #Esunzirgs otrā diena.
#3 Vissirslikti pirmdiena. #Esunzirgs trešā diena.



