Labu rītu saka saule! Kas var būt labāks kā dzert kafiju zaļā pagalmā, baudot rīta sauli! Pilsētnieka, kas sirdī lauķis, sapnis....
Jau iepriekšējā dienā ieveisu sev "rituālu" pirmajā tuvākajā DUS/veikalā piestāt uz vēl vienu laisku rīta kafiju. Liepājā kafiju dabūju TOP veikalā, Jūrkalnē mērķēju uz DUS Virši. Zinu, kur tas ir, un zinu, ka tur ir jēdzīga kafija.
Slaidi ieripojot DUS teritorijā, pēkšņi sajūtu un sadzirdu kaut ko dīvainu zirga "pakaļgalā"..... opā! Mana velo soma karājas uz viena nieka stiprinājuma! Otram nolūzusi vai izkritusi skrūve. Nu gan ir vakars uz ezera!
Vispirms mēģinu atrast pazudušo skrūvi. Atceros mirkli, kad soma "nokrita", tieši pie iebraukšanas DUS. Protams, neveiksmīgi.... nav jau arī zināms, vai skrūve izkrita/pārlūza tieši te, vai tomēr ātrāk un soma vēl kādu brīdi turējās "uz goda vārda".
Jāmeklē risinājums. Kas satur pasauli? Protams, skočs vai makgaiverene. Par laimi, tādas mantas DUSā ir daudz. Ķeros pie "pagaidu stiprinājuma" izveides no pelēkās "pīļu lentas". DUSā mašīnas "nāk un iet", vieta diezgan iecienīta, laikam vienīgais DUS tuvākajā apkārtnē. Pa vidu savam trust me, I'm an ingeneer pamanu vīru, kurš DUSā piebrauc ar auto no nepareizās puses un, lai ielietu degvielu, pistoli ar visu šļauku velk pāri auto 😆 Kad par šo brīnumu ierakstu Tvīterī, tad izrādās, ka esmu pilnīga dura, jo "tas taču normāli", "es arī tā daru", "nah gaidīt rindā, ja var izdarīt šitā...". Dažas dienas vēlāk šo epizodi izstāstīju savam braukšanas instruktoram. Izrādījās, ka es tomēr neesmu vienīgā dura, kas šādu izpildīšanos DUSā (kur turklāt tobrīd pie uzpildes nebija nevienas citas mašīnas) uzskata par stulbumu.
Bet ne par to stāsts. Kamēr ķimerējos, kāda piebraukušā auto šoferis - čalis manos gados - piedāva palīdzību. Jāatzīst - kā man pašai tas neienāca prātā! Puisis piedāvā divus savilcējus (lai slava to izgudrotājam!), kas vismaz uz kādu laiku var aizstāt neesošu skrūvi. Aleluja! Visu konstrukciju vēl pamatīgi notinu ar lentu un esmu gatava doties ceļā! Paldies labajam cilvēkam! Un paldies viņa līdzbraucējai, kur vismaz skaļi neizpauda to, ko rādīja viņas seja, kad, atgriežoties no DUSa veikala, viņa pamanīja savu "otru pusīti" komunicējot un kopīgi darbojoties ar svešu sievišķi... Sasmējos krietni. Klusītiņām. Pie sevis. Jo nav labi smieties par cilvēkiem, kas Tev palīdz. 😆
Tiesa, neesmu 100% pārliecināta par uzmeistarotās konstrukcijas izturību, tādēļ mainu savus plānus braukt pēc iespējas tuvāk jūrai pa nezināmas kvalitātes grants/meža ceļiem un rullēju uz Ventspili pa šoseju. Atceraties mūžveco patiesību - nekas nav stabilāks, kā pagaidu variants. ĀMEN!
Tā kā šodien nobraucamais attālums ir salīdzinoši "mazs" ("tikai" 50 km) un pa šoseju ripošana ir krietni raitāka, tad kavēju laiku ceļā apskatot gan objektus jūras krastā, gan kuplā strēķī šajā pusē esošos baptistu dievnamus (būšu pateicīga, ja kāds zinošs ļautiņš izstāstīs, kādēļ šinī pusē konkrētās konfesijas dievnami tik izplatīti). Atrodu kārtējo pieturu ar "rajonam neatbilstošu" nosaukumu un domāju, diez, kur te Blaumanis guļ? 😅😅😅😅 Piestāju, protams, Užavas alus veikalā un paķeru vakaram šķidro našķīti.
Apskatu arī nesen atvērto, laikam tagad
ūber trendīgo vietu -
Pasiekstes dzirnavas. Tiesa, plānu te padzert kafiju, ātri atmetu, jo dikti daudz tautas ar vēl vairāk maziem, skrienošiem, spiedzošiem objektiem. Nope, ne šodien. Es gribu laisku, mierīgu atpūtu. Tāpēc minu vien tālāk. No Kuldīgas pagrieziena līdz pašai pilsētai ir ceļa remonts. Šis ir nepatīkamākais posms visā šā gada
#esunzirgs braucienā. Neviļus atceros pērnā gada šausmas uz Vidzemes šosejas, kur mēģināju izdzīvot remontposmā... Tāpēc pie pirmās izdevības metu nost no galvenās ielas/šosejas un līdz naktsmājām aizripinos pa visādām mazām, jaukām ieliņām.
Manā šīvakara mājvietā - brīvdienu mājā
Avotaka saimnieks ir pārsteigts mani ieraugot "tik agri". Tā viš' i' - stundenīks rāda ap pl.15, bet biju rakstījusi, ka būšune ātrāk par 17.00-18.00. Man paredzētā istaba vēl nav uzkopta, saimnieks dikti satraucas. Risinājumu piedāvāju vienkāršu - es nometu mantas "kopējā istabā", ātri ielienu dušā un laižos uz pilsētu. Viņš pa to laiku mierīgi var uzkopt un iekārtot.
Pro noblems. Tā nu ņemu rokā saimnieka iedoto pilsētas karti (jā, gribas patēlot tupu tūristu ar papīra karti rokā 😅) un dodos pastaigā.
Ak, jā.. mana mājvieta ir tieši blakus pilsētas promenādei. Kā saka saimnieks - var pa logu vērot, kā ostā ienāk kuģi. Izcila vieta.
Nolemju doties pusdienās/vakariņās uz TexMex, jo zinu, ka tāds Ventspilī ir. Tiesa, jāatzīst godīgi - biju diezgan vīlusies. Pasūtītajā ēdienā asumiņa nebija ne cik melns aiz naga un pats burito sajūsmu neizsauca. Bet pie bada var apēst visu un pat bez kečupa. Nilšanos par garšu atsver cukura paciņu noformējums uz Užavas alus.
Laika kavēšanu turpinu ar sen gribētu, bet allaž atliktu atrakciju - laižu pa Ventu ar visiem zināmo kuģīti
Hercogs Jēkabs . Tā teikt - beidzot jāizbauda šāda atrakcija arī tepat Latvijā, jo pēdējā gada laikā sanācis vizināties ar kuģiem pa upi gan Krievijā (Kaļiņingradā), gan Lietuvā. Īsumā - jauks brauciens, bez kādiem
uh! un
ah!, ja neskata diezgan pamatīgo šūpošanos un krietnu vēju brīdī, kad kuģītis netālu no Ventas "jūras vārtiem" griežas apkārt atpakaļceļam. Dodoties atpakaļ uz nakstmājām, trāpu uz lielā
StenaLine prāmja ienākšanu Ventā. Eh, kas tas par skatu.....
Savā mītnes vietā iekārtojos man atvēlētajā istabā, secinu, ka mazais mini TV stūrī rādīt gan kaut ko rāda, bet skaņas tam nav :) Savukārt dušas/WC telpai, kas ir kopīga vairākiem pirmā stāva "numuriem" durvis var aizslēgt tikai no vienas puses. Tas ir - ja es dodos dušoties vai apcerēt dzīvi, tad no otras puses jebkurš brīvi var ienākt, jo durvis NAV slēdzamas. Savukārt, ja no otras puses šajā telpā ieiet cits iemītnieks, uz manu pusi durvis VAR aizslēgt. Mazliet par šo saraucu degunu, bet situāciju glābj tas, ka 1.stāvā esmu vienīgais viesis šajā vakarā. Tomēr, rakstot vēlāk atsauksmi bookingā, šo faktu pieminu, jo, nu, laža konkrēta.
Atvelku elpu, iztukšoju vienu aliņu un nolemju doties uz molu. Tā teikt - ja neesi bijis uz mola, neesi bijis Ventspilī! Tas nekas, ka ārā ik pa laikam līst un ir pamatīgs vējš. Jau satraucos, vai vēja dēļ policija nebūs molu slēgusi, bet laikam jau vietējiem šī ir tāda "vakara brīze", jo par vēju, vētru un lietu te neviens nesatraucas - mols ir pilns ar cilvēkiem, ik pa brīdim pāri viļņlaužiem šļācas viļņu šļakatas, mola galā pie bākas ir jāpieķeras pie margām, lai neiepūstu jūrā. Ar vien' vārd' sakot - labinieks!!!!! Izpūš dvēseli ārā no kauliem un pašus kaulus arī 😁 Krietni salīstu, prognozēju, ka matus būs vieglāk nogriezt, nekā izķemmēt, bet priecīgs bez gala!
Kamēr tieku līdz mājvietai, arī lietus beidzies, un varu atkal baudīt mierīgu vakaru dārzā, dzerot no Užavas atvesto našķīti un skaitot zvaigznes. Kad dodos gulēt, burtiski minūti pēc gaismas izslēgšanas, dzirdu kā Ventā ienāk (vai iziet) vēl kāds milzu kuģis. Saimnieks nav melojis - dzirdēt var visu un ļoti labi.
