#4 Nomiršu, bet tikšu līdz galam. #Esunzirgs dodas mājup.

 

Jap... prieki beigušies. Rīts atnāk ar pilnībā mākoņu noklātām debesīm un nemitīgu lietu. Ne jau tādu, ka gāž, bet to mazo, riebīgo, kas rasinu visu laiku.... 

Laikam jau čīkstēt nedrīkstu, jo, gatavojoties braucienam un aktīvi pētot meteo radarus, sākotnējā prognoze bija, ka pamatīgs lietus mani pavadīs katru dienu. Tās sīkās lietus epizodes pa ceļam tiešām bija sīkums. 

Neko darīt, ilgi dzeru kafiju un ēdu brokastis ar cerību, ka varbūt slapjums mazināsies. Tomēr, kad vēl plkst.11 situācija nav mainījusies ne par kapeiku, smagi nopūšos un vīkšājos ceļam. Ne jau pirmo reiz... Bagāžā jāveic pārkārtošanās. Jo velo somā lieku iekšā visu, arī mazo mugursomu, kurā vizināju naudasmaku, cīgas un citus pirmās nepieciešamības sīkumus. Telefona turētāja man nav, tas vizinās jostas somiņā, kas nav ūdensizturīga. Bet par šo laikus padomāju un telefonam tiek pašam savas IKEA zip maisiņš. "Strādā" ideāli. Telefons no maisiņa ārā pat nav jāvelk, izņemot, ja gribas ko nobildēt. 

Velku laukā no somas apakšas siltās zeķes, garās bikses un maiku ar garām rokām. Lietusjaka arī šoreiz noderēs. Viss, gatavs ceļam. Soma sapakota, viss no lietus noslēpts, var doties. 

#3 Vissirslikti pirmdiena. #Esunzirgs trešā diena.

 

Labrīt no rīta! Ir klāt trešā #esunzirgs diena. Īsumā - rīts jauks, saulains, silts un nekas nevēsta par to, ka šī diena izvērtīsies par kārtīgu vissirslikti dienu. Ja nu vienīgi ļaunu vēstošā ilūzija ir pamatīgās sāpes kreisajā celī. Vecā "kara trauma", kas pirms diviem gadiem bija viens no iemesliem #esunzirgs pamešanai pusceļā, atkal liek par sevi manīt. 

Risinājuma nav. Nē, nu, ir jau -  nebraukt ar velo, nedejot, nelekt. Gulēt gultā un nekustēties, tā teikt. Aha, kā tad! Tāpēc - ignore listing, sveiciens ibumetīnam tablešu un smēres veidā un lecam zirgā! 

#2 Pirmais negadījums, plānu maiņa un vētra uz mola. #Esunzirgs otrā diena.

 

Labu rītu saka saule! Kas var būt labāks kā dzert kafiju zaļā pagalmā, baudot rīta sauli! Pilsētnieka, kas sirdī lauķis, sapnis.... 

Jau iepriekšējā dienā ieveisu sev "rituālu" pirmajā tuvākajā DUS/veikalā piestāt uz vēl vienu laisku rīta kafiju. Liepājā kafiju dabūju TOP veikalā, Jūrkalnē mērķēju uz DUS Virši. Zinu, kur tas ir, un zinu, ka tur ir jēdzīga kafija. 

Slaidi ieripojot DUS teritorijā, pēkšņi sajūtu un sadzirdu kaut ko dīvainu zirga "pakaļgalā"..... opā! Mana velo soma karājas uz viena nieka stiprinājuma! Otram nolūzusi vai izkritusi skrūve. Nu gan ir vakars uz ezera! 

Vispirms mēģinu atrast pazudušo skrūvi. Atceros mirkli, kad soma "nokrita", tieši pie iebraukšanas DUS. Protams, neveiksmīgi.... nav jau arī zināms, vai skrūve izkrita/pārlūza tieši te, vai tomēr ātrāk un soma vēl kādu brīdi turējās "uz goda vārda".  

#1 Bunkurs no rīta un bunkurs vakarā. #Esunzirgs pirmā diena.

Augusta vakars. PieGdiena. Un es atkal kāpju vilcienā Rīga-Liepāja kopā ar zirgu. Tautas daudz, velorastu arī. Mazais vagons, kur teorētiski ir vieta velosipēdiem, jau aizkrauts. Zinot noteikumus par velo pārvadāšanu vilcienos, bez sirdsapziņas pārmetumiem iestumju savu zirgu vagonā un nolieku blakus krēslam. Gatava diskusijām ar velo nīdējiem, bet... neviens tāds neuzrodas.  Mierīgi, bez ekscesiem nokļūstu galā, pa ceļam labi pagulējusi. 

Liepājā esmu jau krietnā tumsā. Manas naktsmājas Bunker hostel atrodas Tosmares rajonā, kādus 5 km no stacijas. Sīkums. Ripināmies. Principā gandrīz līdz galam ērti tieku pa veloceliņiem/joslām. Tikai pēdējie daži simti metru pa ielu vulgaris. Jau iepriekš Google Street View esmu izpētījusi, kā izskatās hosteļa ēka, tādēļ to atrast nav problēmu. 

Pie durvīm mani sagaida saimnieki. Runā krieviski, bet man tas tiešām ir violets. Ierāda atsevišķu steliņgi zirgam, slēdzamu, 1.stāvā, bet mana istabiņa ir 2.stāvā. Uzreiz acīs "krīt" savdabīgais hosteļa interjers, tādeļ jautāju saimniecei - vai te kādreiz bijušas kojas? Tieši tā! Te dzīvojuši Tosmares jūrnieki. Var redzēt 😀 Saimnieki interjerā centušies ieturēt šo militāro tēmu. Ļaudīm ar izteiktu sniegpārsliņu sindromu dažas detaļas varētu izraisīt sirdsklauves. 

#Esunzirgs numur 4 - Atpakaļ Kurzemē. Tehniskā daļa.

Lai nu kā tur būtu... pirms trim gadiem ekspormtom radusies ideja "kaut kur aizšaut" vienatnē ar zirgu ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Šogad atkal nolēmu laisties "garajā pasākumā" un uz Kurzemi. Brauciena virziena izvēli veicināja a) atkal jaunas kastes pa senu dzelzceļu šajā pusē, b) kovida laikā krustu-šķērsu izmaltie Latvijas ceļi, kas rādīja, ka Liepāja-Ventspils maršruts ir reāls un labi braucams. 

Neoficiālais vienības brauciens, kam allaž centos pieskaņot savu psihpasāumu #esunzirgs, vēl vasaras sākumā bija zem jautājuma zīmes. Nolēmu nečakarēt smadzenes ne autoram (uzplijoties ar nemitīgiem, kad būs, vai būs), ne sev (pēdējā brīdī kaut ko plānojot) un apmēram jūlija vidū vēru vaļā Google karti, booking.com, geo lapu un liku kopā savas idejas un iespējas.