trešdiena, 2014. gada 23. jūlijs

RMM jeb Rīgas mega apceļošana ar velo - #4 -BEIGAS

Ja godīgi, tad vienu tūri gandrīz aizmirsu pierakstīt, laikam jau tādēļ, ka tā  noritēja tik raiti, ka neko neatceros :) Bet kopējai statistikai"

12.tūre - Pārdaugava
Laiskā svētdienas izbraucienā apceļojam Volerus, Imantu un Zolitūdi, pa ceļam paviesojoties Planētas PĻUK konsulātā, uzzinot, kur dzīvo Toms un Džerijs, kā arī atklājot, kur īsti Rīgā atrodas Lāčupes kapi...

Kopējais attālums: apmēram 35 km, diemžēl "uzskaite" vienā brīdī apstājās, tādēļ nav precīza.

13.tūre - apkārt Ķīšezeram.

Sutīgā svētdienas dienā mūsu ceļi no Grīziņkalna raiti rit uz Mežaparku, tālā jau Vecmīlgrāvi un pa šoseju Jaunciema virzienā. Pirmo no atlikušajiem 4 punktiem - Trīsciemu, atrodam bez problēmām, uzdodot sev jautājumu - kādēļ citi meklētāji stāsta, ka šo ir grūti atrast? Pa ceļam vēl nelieli līkumiņi pēc dažām kastēm.. galu galā - ja jau reizi 4 gadus esam šajā pusē, izdevība jāizmanto.

Kāmis uzkāpj bailīga paskata kokā Jaunciema pludmalē (peldkostīms gan paliek somā, peldēties nedodos - laiks vairs nav tik karsts un nevilina ūdenī).

trešdiena, 2014. gada 9. jūlijs

Pakalpojumu sniegšanas anatomija...

Kā nu būtu, kā ne, bet pašai pēdējos gadus ir tas gods strādāt tieši pakalpojumu sniegšanas sfērā. Tāpēc ikreiz, kad jātop par klientu, protams, ir viedoklis.... Lai gan... viedoklis man tāpat ir vienmēr ☺

Neskaitāmos kursos, lekcijās, gudru vīru un sievu rakstos tiek stāstīts un mācīts, ko darīt, lai klients būtu apmierināts, kā risināt krīzes situācijas bla bla bla... Viss ir skaisti, viss ir kārtībā, visi pie mums LV ir zinoši tā, ka maz neliekas. Tikai, nez kādēļ, brīdī, kad notiek samērā sīkas ķibeles, visi labie stāsti par "augsto servisa līmeni" pazūd kā rīta migla.

Īsa vienas nedēļas (gandrīz) anatomija.

5dienas vakars... kaut ko dators bremzē.. Pat tādu sīkumu kā ziņu portālus atvērt nav iespējams. Arī telefons apgalvo, ka WiFi šim rāda pigu. Nu, ko... ne jau pirmo reizi -ceļam klausuli un zvanam draugam @izzi_LV Nepamet sajūta, ka IZZI klientu centrā uz manu telefona numuru pie sienas iedegas trauksmes sirēna, tik bieži nācies ar viņiem diskutēt par pakalpojumu kvalitāti.

Nekā jauna... meitene trubas otrā galā stāsta, ka "ir kaut kāda kopēja problēma jūsu rajonā", kādēļ krietni bremzē internets. Mēs gan esot vienīgie, kas pašlaik sūdzās (kāds pārsteigums, ne?) ☻ Meistari strādājot, tomēr, ja nu kas - pierakstīs mums meistara izsaukumu uz ... otrdienu, plkst.18.00. OK, ja jau meistari strādā, tad, iespējams, salabos un to meistaru nevajadzēs. Samierinamies, ka vakars bez interneta. Nav jau mirstamā vaina.

trešdiena, 2014. gada 25. jūnijs

RMM jeb turpinām Rīgas apceļošanu - dublis #3

Reizēm tas tur augšā tiešām dod kaut kādas zīmes... par to, kā "Dieva zīmes" ļāva izvairīties no otrreizējas Rīgas apceļošanas, droši vien pastāstīšu tad, kad tūre būs beigusies...bet pagaidām - par kārtējo ceļojumu :)

Lai kā nemīlētu pašreizējo Rīgas vadību un lai kāds būtu man viedoklis par "Rīgas satiksmi", dažreiz no viņiem ir arī kāds prieciņš... piemēram - bezmaksas sabiedriskais transports svētku dienās. Parasti to cenšamies izmantot, lai nokļūtu uz kādu attālu Rīgas vietu un atrastu kādu kasti. Šoreiz nolēmām atsākt kādu brīdi piemirsto RMM punktu apceļošanu.

11.tūre - Bez velo
Jā, šoreiz bez velo, jo pēc trīs dienu saulītes lecināšanas Mežaparkā aukstumā un lietū, kāpt uz velo nebija ne mazākās vēlmes... Tāpēc ierausāmies 3.autobusā un devāmies ceļā. Ne vairāk, ne mazāk kā pēc stundas un 7 minūtēm izkāpām Vakarbuļļos... vasaras priekšrocība - 3.busa maršruts ir pagarināts līdz šai Rīgas nekurienei... Siltā laikā noteikti būtu gājuši skatīt jūru, bet šoreiz izvēlējāmies tik kā mazliet izlocīt kājas, ievilkt dūmu un kāpt tai pašā busā, lai dotos atpakaļ... Ak, jā - punkta vērtību arī pierakstījām :)

pirmdiena, 2014. gada 28. aprīlis

RMM jeb Rīgas mega apceļošana ar velo #2

Aha... pasakums turpinās... :)

Devītā tūre
 Arī šo par tūri īsti nenosaukt, jo vēlā 3dienas vakarā pēc kārtējā deju mēģinājuma ieripojam pēc Vecrīgas punkta... Par šo vispār gandrīz aizmirsām... tik skaitot kopējo rēķinu, visu laiku cipari nesakrita un tad atcerējāmies, ka vienu no vistuvākajiem punktiem neesam apciemojuši :D

Desmitā tūre
Svētdiena... no gultas izlienam jau krietni ap pusdienlaiku, tomēr siltais laiks izvilina no mājām un dodamies Ziepniekkalna virzienā, pa ceļam ieskrienot Zaķusalā, lai neatrastu kārtējo tēlainā apzīmējuma garadarbu. Nekas,  arī Dē En Efi ir vajadzīgi, lai dzīve tik salda neliktos...

No Ziepniekkalna dodamies uz Atgāzeni, tad uz Bieriņiem, tad aizripinām līdz Torņakalnam, Āgenskalnam, Zasulaukam... Diena it kā vēl nav galā. Īsti nevar saprast - mest mieru, vai turpināt. Nolemjam paripot vēl. Šampēteris #check... tur vēl "saskrienamies"  ar aisiic, kurš arī izvedis zirgu pastaigā. Tālāk jau Pleskodāle un skaties - cik tad te tālu līdz leģendām apvītajam Mūkupurvam...

otrdiena, 2014. gada 22. aprīlis

RMM jeb Rīgas mega apceļošana ar velo

Tā kā LV geo publikas ievērojamai daļai pēdējā laikā piemeties sindroms vissirslikti.lv, kā rezultātā tiek kritizēts viss un visi, nolēmu ka nu es plašāk aprakstīt savus un Paša Kāmja piedzīvojumus, apceļojot ArvjaZ nesen izveidotā slēpņa Riga Mega Multi (RMM) posmus...

Jā, jā, tos pašus, kas nez kā uzskricelēti uz stabiņiem, kas ir tik neinteresanti, ka riebjās, kas liek dedzināt n-tos litrus benzīna un dauzīt Exceli....

Lai vai kā nu tur būtu - slēpņa publicēšanas brīdī tapa skaidrs - Kāmji šito izaicinājumu pieņem... pat netika apspriests, kad un kā, jo bija skaidrs - mēs to darīsim kopā ar saviem uzticamajiem cīņu biedriem - zirgiem (lasi - velosipēdiem).

Īsumā tiem, kas neko nesaprata - RMM ir uzdevums, kura gaitā jānokļūst kopumā 58 Rīgas apkaimēs - no Bolderājas līdz pat Dārziņiem... šķērsām pāri Rīgai HVZ cik reizes... Darbs vēl nav pabeigts, bet tā kā man nepatīk rakstīt notes slēpņu atrašanas listē un saprotot, ka mana grafomānisma dēļ visus piedzīvojumus vienā logā neaprakstīšu, ķēros klāt pie slēpņotājiem mīļākās nodarbes: STATISTIKAS :D

ceturtdiena, 2014. gada 2. janvāris

Šļak, šļak... pa purvu eju*

Ja nu kāds vēl nav pamanījis, tad kopš 2010.gada marta, pateicoties manam dullajam "brālim" Robertam (atsaucas arī uz @TrakaisAzimuts vai RobisTA), šad tad brīvajā laikā aizraujos ar tādu lietu kā plastmasas kastīšu meklēšanu mežā, izmantojot miljardus vērtus satelītus..

Neieslīgstot detaļās, kas un kā, īsais stāsts - Geo komūnas leģenda GatisK neilgi pirms Zsvētkiem padeva balsi, ka vēlas kolektīvi un publiski atzīmēt sava 10 000 slēpņa atrašanu, aicinot visus kopīgā pastaigā pa purvu, lai veiktu "pēdējos 10 000 metrus"....

Ņemot vērā, ka šogad izdevies paveikt daudz ko ar apzīmējumu "pirmo reiz", acīs pavīdēja ķecerīga uguntiņa: un kā būtu, ja arī es beidzot izlīstu no mīkstā dīvāna un ļautos pilnīgi trakam pārgājienam, turklāt 30.decembrī, bez izredzēm iziet no purva sausām kājām... labākajā gadījumā iznākot no turienes savām kājām..  Bet, ko nu es ... veca, tizla, māku nokrist arī no avīzes, kokos nekāpju, nekur nelecu bla bla bla.... priekš tam galu galā ir Kristaps... taču mans cienītais dzīves biedrs par konkrēto pasākumu lielu entuziasmu neizrādīja. Nu, skaidrs....nekur mēs neiesim.

Izrādās, kāds arī lasa