Devītā tūre
Arī šo par tūri īsti nenosaukt, jo vēlā 3dienas vakarā pēc kārtējā deju mēģinājuma ieripojam pēc Vecrīgas punkta... Par šo vispār gandrīz aizmirsām... tik skaitot kopējo rēķinu, visu laiku cipari nesakrita un tad atcerējāmies, ka vienu no vistuvākajiem punktiem neesam apciemojuši :D
Desmitā tūre
Svētdiena... no gultas izlienam jau krietni ap pusdienlaiku, tomēr siltais laiks izvilina no mājām un dodamies Ziepniekkalna virzienā, pa ceļam ieskrienot Zaķusalā, lai neatrastu kārtējo tēlainā apzīmējuma garadarbu. Nekas, arī Dē En Efi ir vajadzīgi, lai dzīve tik salda neliktos...
No Ziepniekkalna dodamies uz Atgāzeni, tad uz Bieriņiem, tad aizripinām līdz Torņakalnam, Āgenskalnam, Zasulaukam... Diena it kā vēl nav galā. Īsti nevar saprast - mest mieru, vai turpināt. Nolemjam paripot vēl. Šampēteris #check... tur vēl "saskrienamies" ar aisiic, kurš arī izvedis zirgu pastaigā. Tālāk jau Pleskodāle un skaties - cik tad te tālu līdz leģendām apvītajam Mūkupurvam...
Drip, drip, drip un esam klāt šajā Dieva un Ušakova aizmirstajā nostūrī...tā kā esam ar velo, tad "vai dieniņ, cik briesmīgs ceļš un ar auto tur gandrīz nav iespējams pabraukt" mums tā kā iet garām. Ar diviem riteņiem tas ir tikai kārtējais ļoti nelīdzenais ceļš, bet principā- neka traģiska.
Labi, šodienai gana, bet... oi, Beberberķi paliek kā tāda riebīga aste.. tātad jābrauc. Secinām, ka esam tieši blakus vienam no gājēju tiltiem, savukārt vajadzīgais punkts ir pie nākamā tilta. Ideāli! nekādu problēmu ar nokļūšanu šosejai vajadzīgajā pusē.
Kristaps vedina braukt arī pārejo līkumu - līdz pat Vakarbuļļiem, tomēr es viņa entuziasmu "nositu" - jāatstāj arī kaut kas "sēklai". Tā nu ripinām uz mājam.
Rēķins: 53 km
Nākamajās brīvdienās, ja, protams, neuzradīsies sinoptiķu solītais sniegs, ir plāns šim pasākumam pielikt punktu!
Par iepriekšējam tūrēm - skat.zemāk.
