Jā, jā, tos pašus, kas nez kā uzskricelēti uz stabiņiem, kas ir tik neinteresanti, ka riebjās, kas liek dedzināt n-tos litrus benzīna un dauzīt Exceli....
Lai vai kā nu tur būtu - slēpņa publicēšanas brīdī tapa skaidrs - Kāmji šito izaicinājumu pieņem... pat netika apspriests, kad un kā, jo bija skaidrs - mēs to darīsim kopā ar saviem uzticamajiem cīņu biedriem - zirgiem (lasi - velosipēdiem).
Īsumā tiem, kas neko nesaprata - RMM ir uzdevums, kura gaitā jānokļūst kopumā 58 Rīgas apkaimēs - no Bolderājas līdz pat Dārziņiem... šķērsām pāri Rīgai HVZ cik reizes... Darbs vēl nav pabeigts, bet tā kā man nepatīk rakstīt notes slēpņu atrašanas listē un saprotot, ka mana grafomānisma dēļ visus piedzīvojumus vienā logā neaprakstīšu, ķēros klāt pie slēpņotājiem mīļākās nodarbes: STATISTIKAS :D
Pirmā tūre
Sāksim, protams, ar vienkāršāko - tiem posmiem, kas pie mājām. Tuvākais ar nosaukumu "Avoti" ir tik nepieklājīgi tuvu, ka var aiziet mājas čībās ar rīta kafiju rokā... nu, labi, varbūt ne glužī tā, bet līdzīgi :). Nākamajā dienā pēc RMM publicēšanas ir vajadzīga aizrullēt līdz Kristapa darba vietai VEF rajonā. Tad nu kāpju uz velo, aizbraucu līdz Avotiem, pieķeru klāt Grīziņkalnu un drīz vien esmu pie Zemgala gatves pārvada, kur saprotu lažu - punkts ir uz tilta, es esmu zem tilta... stiept zirgu pa trepēm nav iedvesmas...
Aizpedāļoju līdz Kāmim (lasi - Kristapam), izstāstu savu plānus un dodos tālāk.
Izvēlos pareizo uzbrauktuvi un arī punkts ar nosaukumu Čiekurkalns ir rokā. No turienes līdz Mežaparkam - ikdienas velo miniens, nekā sarežģīta. Pēc tam pa Mežaparka jaukajām taciņām, pieķerot klāt arī viena slēpņa atrašanu, drīz vien esmu Mīlgrāvī. Skaidrs, ka pāri tiltam rullēt nav saprātīgi, jo labāk atstāt vairākus punktus "tālajā galā", lai ir motivācija turp aizdoties.
Atpakaļceļā dodos uz Kundziņsalu. Tur uz tilta mani pārsteidz mežonīgs vējš, kas gandrīz nopūš no ceļa... Laikam pareizi vien bija nebraukt uz Vecmīlgrāvi... OK, vēl pa ceļam Sarkandaugava, Brasa, Pēteresala, Skanste un Centrs. Šodienai pietiks...rēķins: kādi 20 km
Otrā tūre
Nu, labi... šo par tūri nenosauksi. Svētdienas pēcpusdienā pēc koncerta VEF Kultūras pilī nolemjam doties uz "Alfu". Pa ceļam apciemojam Teikas punktu.
Trešā tūre
Laiks paliek arvien labāks.. nolemju izmest līkumu līdz Voleriem. Turklāt ir darīšanas veikalā Olimpija, tātad - pa ceļam. Ķīpsala, Iļģuciems, Spilve.... saprotu, ka trakais vējš (lai arī silts), galīgi nerada motivāciju pa fūrēm noslogoto Daugavgrīvas šoseju doties Voleru virzienā... lai nu paliek. Apciemoju dažas Pārdaugavas kastes, Dzirciema punktu un dodos mājās. Rēķins: kādi 15 km
Ceturtā tūre
Obanā - Juglā treils parādījies :D Lai arī neesa, +1 skrējēji un Juglas slēpņi ir pēdējie mūsu meklējamo sarakstā, ir iemesli, kādēļ nolemjam tomēr šo pilsētas daļu apciemot. Pa ceļam apciemojam Purvciema, Dārzciema, Dreiliņu punktus. Pēc izplosīšanās pa mežu zirgus pagriežam Juglas un Mežciema virzienā.Juglas apciemošanas tūrei ir rezultāts, tiesa, mazliet savādāks, nekā bijām gaidījuši...Rēķins: apmēram 30 km
Piektā tūre
Pa ceļam uz/no deju mēģinājuma Ķekavas pusē, nelaižam garām iespēju apciemot Pārdaugavas apkaimes. Kopējā skaitā pievienojas Katlakalns, Bišumuiža, Zaķusala un "pa ceļam uz mājām" arī Maskavas forštate. Zaķusalā atkal mūs sagaida vecais labais draugs vējš..... šķiet, tas mūs pavadīs visu šo tūri :)
Sestā tūre
Klusā sestdiena. Plānots kāpt vilcienā un braukt ciemos uz Murjāņiem, bet pēc tam ar velo pa šoseju atpakaļ... manus plānus diemžēl izjauc kaut kāda veselības šaize, kuras dēļ jau otro dienu guļu mājās bez spēka. Kristaps dodas uz Murjāņiem viens pats.... pēc dažām stundām mājās sēdēt ir piebesījis, sazvanāmies un norunājam tikties "kaut kur Juglā", jo viņš jau ir atpakaļceļā uz Rīgu. Tā nu drīzumā esmu Juglā, bet pats Kāmis ziņo, ka gaida mani Berģu "Statoilā". Jēzīt... tā jau knapi velkos, vēl tāds gabals! :) Garais kalns pie Berģiem mani gandrīz piebeidz.,.... ir smagi.
Tomēr atpūta Berģos nāk par labu un nolemjam netērēt velti laiku un kilometrus un apciemot tuvākos RMM punktus. Tā nu tiekam līdz Berģiem, apciemojam dažas vietējās kastes un tad kā vienmēr - pa azimutu laižam ārā uz Rīgas apvedceļa. Rezultātā nokļūstam Brekšos (līdz šim nebija ne jausmas, ka Rīgā ir tāda apkaime). Nopētām muižu netālu no šosejas... kāda slēpņa aprakstā teikts, ka tā ir Zēlustes muiža, tomēr vēlāk noskaidrojam, ka kādreiz skaistā, bet tagad postā ejošā ēka ir Brekšu muiža....
Kāmis secina, ka nu jau velo kilometrāža strauji tuvojas mūsu ikdienas "kritiskajai robežai", tāpēc jādomā par māju virzienu... rezultāts - Kristapam 71 km uz velo, man kādi 30.
Septītā tūre
Lieldienas... olas izvārītas, sasitas un apēstas... laiks tā vien vilina prom no mājām... zirgi tiek izvilkti no staļļa un minamies Vecmīlgrāvja virzienā. Turpinām ar dažām kastēm, Vecdaugavu un tad griežamies un Mangaļsalu... izvēlamies kārtīgi "izšūpoties", braucot pa tā saucamo "Mangaļsalas ielu", kas patiesībā ir ceļš te ar smiltīm, te ar bruģi, te ar asfaltu cauri piejūras mežam. Ar smaidu sejā minamies garām slavenajiem Mangaļsalas stabiem.. ne mums tie interesē, ne mēs tajos gribam kāpt...
Mangaļsalas pieturā ieturam pusdienas un tad atpakaļceļš mājup... Lai būtu jautrāk, izplosāmies pa Mežaparka slēpņiem, kuri, salīdzinot ar Juglu, patīkami pārsteidz. Kristaps uzkāpj arī vienā nedrošā tornī blakus jaunajai un jau slavenajai VID ēkai un tad jau arī mājup.
Rēķins: 51 km
Astotā tūre
Diena pēc Lieldienām.... Kāmis cītīgi strādā. Man pēdājās brīvdienas... nav ko slinkot, jālaiž laukā no mājas. Cik tad te līdz Ķengaragam, tad jau arī Šķirotava nav tālu, tad vēl nedaudz līdz Rumbulai un tad diezgan bīstams brauciens līdz pagriezieniam uz Dārziņiem. Kāpēc bīstams? JO nav nekādas nojausmas, kas tiek darīts ar šosejas malām, bet ir skaids, ka kāds gudrītis ir nobraucis ar greideri, kā rezultātā visa velēna no šosejas malas apmēram metra platumā ir izstumta uz šosejas... iedomājaties Maskavas ielu ar tās nenormālo satiksmi... 1/4 daļa ielas tātad ir aizstumta ar velēnām un vēl kaut kur pa vidu maisās viens ar velo...
Kad tieku nost no šosejas, atviegloti uzelpoju.. un izbaudu fantastisko ķiršu ziedu smaržu... Nu, tā... līdz Dārziņiem it tikts, ko tālāk? Tālāk jāaizmin līdz Salaspils memoriālam, tad pa kaut kādu nenormālu čuhņu jātiek līdz Salaspilij, tad pa vidu fūrēm un betona maisītājiem jātiek līdz Sauriešiem, tad vēl trakāka fūru šoseja līdz TEC2. Tad pa slēgtām teritorijām, pa vidu setām, žogiem un auto servisiem jātiek kaut kādā veidā līdz dzelzceļam, jāiebrien privātīpašumā, ar stulbu smaidu sejā jāiziet no tā ārā, jāpaņem kaste un jādodas...mājās :D Cik var!!!
Nu, labi... Pļavnieku punkts arī jāpaņem. nevar tak atstāt vienu un pamestu šajā krajā..... :)
Rēķins: 46+ km
36 no 58 punktiem ir apceļoti... pasākums turpinās :) ArviZ - es ceru, ka čīkstuļu un Exceļa dauzītāju gaudas līdz Tevīm neaiziet un slēpnis savā gala vietā mūs sagaidīs :)
Par nākamajām tūrēm - nākamreiz.
