Turpinu eksperimentēt ar "nepareizajām" maizēm. Jā, ne-maizes uzvaras gājiens jau kādu laiku notiek. Maize tiek cepta no lēcām, griķiem, ķirbju sēklām, pat avokado un ... pupām! Šī recepte, protams, no TikToka. Ātra, vienkārša, lēta. Ēdama.
Liriskā atkāpe, atbildot uz jautājumu - kāpēc vispār jācepj šādas maizes? Nē, man nav ne glutēna nepanesamība, ne kāda cita ar ēšanu saistīta kaite, kādēļ "maizi vulgaris" nedrīkstētu ēst. Vēl jo vairāk - dzīve bez kruasāniem un kanēļbulkām vispār nav dzīve 😀. Iemesli vairāki. Pirmais - patīk eksperimenti. Otrais (bet varbūt pirmais) - es maizi ikdienā ēdu TIK maz, ka pirkt veikalā sanāk ļoti neracionāli. Bieži man maize sabojājas, pirms paspēju to apēst. Tādēļ izvēlos cepināt visādas ne-maizes, jo tās sanāk mazākas, ātrāk apēdamas un arī jautrākas. Mans favorīts ir tepat blogā aprakstītā auzu maize , taču arī ši jau ir tapusi vairākkārt.
Vajadzēs šito:
Vai vienkāršāk sakot: 300 g pupiņas (vārītas vai konservētas), 3 olas (9-10 paipalu olas), 2 ēd. k. linsēklas, 1 ēd.k. citrona sula, 1 tējk. cepamā pulvera / sodas, sāls, 2 ēd. karotes eļļa.
Viss ir vienkārši līdz riebumam - pupiņas (ja konservētās, tad bez šķidruma), olas un visas pārējās sastāvdaļas liekam blenderī, vzzz un mīkla gatava. Sāli liekam, cik katram iedvesma un vajadzība.
Mīklu lej formā, var pārbērt ar visām iespējamām sēklām, kas mājās mētājas (man sezams un tās pašas linsēklas), krāsnī iekšā. 180 grādi +/- 40 minūtes. Gatavību pārbauda ar kociņu, atdzist ļauj cepenē.
Viss. Labu apetīti. Ja viss smuki saceptas, tad maize ir irdena un diezgan drupena. Tas ir - dikti plānas šķēles nenogriezīsi.
Piebildes un lirika:
1. Ne vienmēr standarta bundžā, nolejot šķidrumu, pupiņas būs 300 g. Šajā, LIDL nopērkamajā, ir. Vai ir baigi svarīgi, ka nav tieši 300, bet ir, piemēram, 280? Diez vai. Ja vēl mazāk, tad gan jāskatās, vai mīkla nesanāk pārāk šķidra. Attiecīgi jāvariē ar olu daudzumu. Vai jāpieliek klāt no citas bundžas. Es vienreiz piemetu sauju konservētu turku zirņu.
2. N-to reizi atkārtoju: vistu olas manā mājā nav jau 3 gadus, paipalu olas man klāt pieved ZS "Gardas". 1 vistas ola = 3 vai 4 paipalu olas.
3. Oriģinālajā receptē ir čia sēklas ar piebildi "var arī linsēklas". Čia sēklas uzskatu par absolūti overrated produktu un negribu tās redzēt tuvāk par šāviena attālumu. Manuprāt, čia sēklas nav ne ar ko labākas par mūsu pašu saulespuķu vai ķirbju sēklām, tikai vegāni un "pareizā dzivesveida" piekritēji tās ir mākslīgi padarījuši par "ūber super duper krutu" produktu. Čia sēklu pudiņš ir kaut kas tik pretīgs, ka to varat man pat nerādīt. Interesanti, ja visiem, kas rij čia pudiņus un kladzina, "cik tie garšīgi", iedotu pamēģināt auzu ķīseli, kura konsistence ir tieši tikpat gluma un riebīga, ko viņi teiktu? 😁
4. Oriģināli receptē ir citrona sula. Man mājās nebija citrona, bet no ballītes bija aizķērušies laimi. Atšķirību nejutu.
