Rudens klāt. Jā, jā, ir klāt. Tirgus letes un veikalu plaukti lūzt no dārzeņu pārpilnības. Tāpēc - bērni, ēdiet dārzeņus! Jau sen esmu secinājusi, ka, ja tiktu veidota statistika par apēsto kāpostu daudzumu, es būtu otrajā vietā aiz 🐇. Kāposti ir varen gardi, izmantojami 100 un miljons veidos un pietiekoši lēti visa gada garumā.
Šī IG recepte manā virtuvē ir "ieaugusi" ar saknēm, to jau zinu no galvas un gatavoju, šķiet, vismaz reizi mēnesī. Tās divas labākās īpašības - nekā sarežģīta un KĀPOSTI!
IG receptes autore šo bija nosaukusi par "kāpostu bolonjēzi". Protams, ēdienam un sastāvdaļām nav nekā kopīga ar bolonjēzi, kādu to saprotam. Izņemot malto gaļu.
Kā ierasts, nekādu gramu un mililitru - viss uz aci un improvizācija. Nemainīgās sastavdaļas: sīpols, liels burkāns, maltā gaļa, tomāti, tomātu pasta, KĀPOSTI. Pārējais - pēc iedvesmas un improvizēšanas drosmes. 😁 Garšvielas - standartā sāls, pipari, ķiploki un, kā ierasts manā virtuvē - viss, kas tajā brīdī ienāk prātā. Ja godīgi, tad bik žēl to cilvēku, kuri receptēs garšvielas liek stingri pēc noteikumiem un ne soli "pa kreisi". Nav runa par super precīzām restorānu receptēm, kur pusgrams garšvielas var izbojāt visu. Bet, gatavojot mājās šādus "brīvās izpausmes" ēdienus, garšvielas ir jāliek, ar tām jāspēlējas, jo tikai tā atradīsi savu ideālo recepti.
Pietiek lirikas, laiks brūvēt!
Sagriežam sīpolu tik smalki, cik ir pacietība. Burkānu sarīvējam uz rupjās rīves. Lejam pannā eļļu un beram šitos abus iekšā, lai cepinās.
Kamēr šie cepinās, atrodam, kur mājās noslēpusies tomātu pasta (man tā slēpjas saldētavā - pašas vārīta!), tomāti, maltā gaļa un kāposts.
Kā redzams, maltā gaļa vulgaris no piemājas RIMI. Šoreiz tītara, kā oriģinālajā receptē. Bet esmu izmantojusi arī vistu, cūkgaļu, liellopu, vistas gaļu vulgaris, smalki sagrieztu, un pat vistu sirdis. Neviena nav labāka vai sliktāka šai receptei, tikai savādāka 😁.
Tomāti ir no mana hipsterdārza. Par tiem stāsts zemāk, pie P.S. 😁
Kad sīpols un burkāns apcepušies, liekam klāt gaļu, kārtīgi samaisām. Laiks likt klāt garšvielas. Man šoreiz sāls, citronpipari, timiāns, sausais ķiplons, raudene. Liekam klāt arī tomātu pastu (krietnu karoti) un sagrieztus tomātus. Tomātus smalki griezt nav jēgas, tie tāpat izjuks. Lielu tomātu droši var sagriezt 4-6 daļās un būs ok. Tomāti un pasta ēdienam piedod garšu, tāpēc, ja viena nav, liec otru vairāk. Iespējams, der arī tomātu mērce, bet tāda manā mājā nedzīvo (tāpat kā manā mājā nedzīvo majonēze un kečups).
Lai tagad tas viss pasutinās zem vāka, tikām var sagriezt kāpostu. Cik daudz? Cik pannā vietas. Kad šķiet, ka gaļa gandrīz gatava, liekam klāt kāpostu - uzberam kaudzi pa virsu, uzliekam vāku un pagaidām dažas minūtes, kamēr kāposti kļūst mīksti - tad ir vieglāk samaisīt to visu kopā.
Pasutinām vēl pāris minūtes un gatavs. Nē, šis ēdiens uz šķīvja nav skaists un izsmalcināts. Tas ir kārtīgs un sātīgs mājas ēdiens. X-tera eksperti, kam sirsklauves piemetas, ja uz šķīvja sparģelis pieskaras garnelei, var iet taisni un pa kreisi ar savu pārspīlēto estētiku. Šis ir sātīgi, garšīgi un bez cackāšanās.
Ko piekost klāt? Jebkurus salātus un, protams, krējumu! Vai citu mērci pēc gaumes un vēlmes. Var arī iztikt bez jebkādām papildu piedevām.
Daži, kā tagad moderni teikt, life hack:
1. Kāpostu smalki sagriezt ļoti ātri un ērti var ar dārzeņu mizojamo nazi. Tiesa, tas labi darbojas tikai ar nobriedušiem kāpostiem. Mīkstajiem "vasaras" kāpostiem šis paņēmiens nederēs.
2. Droši var likt klāt arī citus dārzeņus - papriku, seleriju, zirņus, spinātus u.c.
3. Ja šķiet, ka kāpostu par daudz pannas izmēram, uzberam daļu, pasautējam, kāposti "sakritīsies", varēs piebērt vēl. Ja tomēr vietas nepietiek - nu, tad vajag lielāku pannu 😁
4. Pavisam sātīgam variantam pašās beigās pa virsu var uzbērt sieru. Jo, kā teica Gārfīlds - siera nekad nevar būt par daudz.
🍅🍅🍅🍅🍅
Un tagad atslodzei stāsts par tomātiem. Šie smukulīši neizauga manā hipsterdārzā. Bet tie nav arī zagti no sveša dārza 😋 Citējot X-tera zvaigzni San-poki, varētu teikt, ka tomāti manā mājā nonāca pašieguves ceļā :)
Pēc lielās vētras augustā gāju raudzīt savu dārzu, arī citi dārznieka sakopa vētras postījumus (par laimi, tie nebija lieli). Un kāds pilsētas dārznieks bija izmetis komposta kaudzē vētras nolauztu milzīgu tomātu zaru, pilnu ar negataviem tomātiem. Šiem te - smukajiem, melnajiem. Es paskatījos apkārt, vai neviens uz mani dīvaini neskatās, vilku to zaru ārā no kompostkaudzes, nolasīju tomātus un nesu mājās. Tā man uz palodzes pamazām sārtojas (vai melnē????) kaudze smuku tomātu. Latvietis praktiskais tā teikt 😁.
