#Esunzirgs tapšanas un realizācijas anatomija: II daļa. Tehniskās lietas un #janukas

Kad dodies ārpus mājas uz ilgāku laiku, allaž lielāka sāpe ir līdzi ņemamo mantu daudzums. Jāteic, šajā ziņā ar mani ir vienkārši - spēju iztikt ar minimumu un nespēju dalīties satraukumā par to, ka viss līdzi ņemamais nesalien čemodānā..

Pirms 2 gadiem, kad devos dejot uz Ķīnu, jei bogu nesapratu paniku par "tikai 21 kg smags čemodāns un rokas bagāža". Saliekot čemodānā līdzņemamās mantas 10 dienām,  tautastērpu ar aksesuāriem, mēģinājuma tērpu, 2 pudeles vīna un vēl daudz ko lieku (jo vietas daudz, var taču paņemt), mans čemodāns bija aizpildīts labi ja par 2/3 apjoma un svēra krietni zem 21 kg, un salonā ņemamā mugursoma bija principā tukša. Palielījos. Pietiek.

#Esunzirgs plānošanā vissvarīgākais, pirmkārt, bija pārupēties par zirgu, kurš kārtīgu apkopi bija piedzīvojis tikai pērnā gada pavasarī. Tad nu apmēram nedēļu pirms ieplānotā brauciena, pa ceļam uz kārtējo gudrīšu spēli, atstāju zirgu foršākajā Rīgas veloservisā - veikalā TRASE, kas pārcēlies krietni tuvāk mājām un tagad atrodams nevis Tērbatas ielā, bet gan Barona/Bruņinieku krustojuma tiešā tuvumā.

Veca bilde no citiem zirgu pasākumiem. 

Lai par zirgu varētu parūpēties arī ceļā (#janukas), iegādājos lieku kameru. Ar pārliecību, ka spēju to nomainīt. Varat 3x minēt, kurš smīnēja par šo manu pārliecību. Somā liku arī velo tūli (seškantes, bla bla bla), mini multi tūli (sieviešu versija) un štruntus riepas nomaiņai #janukas. No Kāmja velo uz manējo pārcēlās pumpis ar visu stiprinājumu. Atslēga, telefona turētājs, lampiņas un citiu štrunti zirgam ir ikdienas aprīkojums un par to nebija jāsatraucas.  Kāmis vēl papildināja to visu ar nelielu rullīti melnās līmlentas makgaiveriskām vajadzībām.

Tehniskā apkope pašai, tas ir - pirmās palīdzības "komplekts" ibumetīna izskatā somā ir vienmēr. Iegādājos vien jaunu iepakojumu dejotāja labākā drauga - Diclac un papildus iemetu arī mazo versiju Bepanten smērei #janukas. Plus plāksteri, kas var noderēt arī makgaiveriskos pasākumos.  Tā kā dažas dienas pirms došanas ceļā uznāca gripozs noskaņojums, atkal jau #janukas somā iemetu 2 paciņas Febrisan. Par laimi - nenoderēja.

Sākotnējā doma bija izmantot lielo 50L mugursomu. Domu ātri atmetu - jo vairāk vietas, kur kaut ko ielikt, jo ātrāk tā aizpildīsies. Visu laiku sev atgādināju - cienītā, Tu to visu vedīsi uz muguras. Velo somas man nav. Iegādi neapsvēru, nebija lielu finanšu. Zinu, ka vajadzētu. Tādēļ mans palīgs bija vecais labais RIMI maiss uz bagāžnieka. Un līdzi brauca mana uzticamā suņusoma. Labi, joks - mugursoma Husky. 

Apģērbs. Zeķes un veļu līdzi ņēmu pēc principa - viens komplekts mugurā, viens tīrs somā, viens #janukas rezervei. Tā kā naktsmājas visas plānoats zem jumta, tad ir iespēja to visu vakarā izmazgāt zem krāna un pa nakti izžāvēt. Siltās zeķes tā arī novizinājās somā ne reizi neaiztiktas.

Apavi. Ikdienā pedāļus minu tikai sporta/brīvā laika apavos. Geox kedas savā mīļākajā - sarkanajā krāsā šoreiz nolēmu pazemināt "rezerves apavu" statusā. Tā iemesla dēļ, ka esmu novērojusi - ilgstoši minot pedāļus, šīs kedas sāk spiest kāju pirkstus. Tāpēc braucu, apāvusi jau nezinu cik gadus kalpojošās Timberland apkārt skrienamās kedas, bet mīļos geokšus vilku vakaros, kad devos pastaigās bez zirga. Lieki apavi noteikti it vajadzīgi. Pirmkārt, ja gadās kārtīga lietusgāze, ir patīkami uzvilkt sausus apavus. Otrkārt - gan kājām, gan apaviem ir jāatpūšas vienam no otra.

Apģērbs. Visas dienas rullēju parastajās 3/4 sporta ūziņās. Velo šortu ar pamperiem man nav, pagaidām arī baigi neplānoju iegādāties. Somā līdzi vizinājās lieki tipa džinsu šorti un Low Alpine garās bikses, kas jau vairākas sezonas godam kalpo. Tiesa, uzvilku tās tieši vienu reizi - kad lietainā vakarā gāju klīst pa Kuldīgu.

Augšgalam - 2 mikroflīsa maikas ar garām piedurknēm, veiksmīgi iegādātas SportDirect un kalpo godam. Ir pietiekoši siltas, lai, pie plus pacmit grādiem vizinoties, nevajadzētu jaku, un, ja uzrotī piedurknes uz augšu, der arī siltākam laikam. 3 maikas ar īsām rokām, vienai no tām paredzot naktskrekla funkciju. Principā varēju ņemt arī tikai divas. Būtu pieticis. Bet atkal nostrādāja #janukas.

Aprakstītā lietus jakas darbībā Deju svētkos (skolēnu).

Papildus tam - pērn humpalās kā aklai vistai grauds trāpījusies Regatta flīsa jaka. Tiesa, braucot to uzvilku vienu reizi uz 10 min, kad satiku lietu. Visu pārējo ceļu tā vizinājās, piekarināta pie mugursomas. Un, protams, noderēja vakaru pastaigās. Pret vēju un citu sūdīgu laiku nodrošinājos, līdzi ņemot arī sava absolūtā favorīta 4F pretvēja jaku, kura tā arī novizinājās RIMI maisā uz bagāžnieka bez pielietojuma.  Pavisam trakam lietum līdzi ņēmu lietus jaku - ļoti kvalitatīvu plēves jaku, ko saņēmu kā laukuma suņa aprīkojumu iepriekšējos Deju svētkos. Galvenās priekšrocības - viegla, aizņem maz vietas un pārnēsājot ir piestiprināma somas ārpusē, tātad - neaizņem vietu pašā somā.

Pa lielam - viss. Kosmētiku es principā nelietoju. No šāda veida aprīkojuma manā somā bija tikai sejas toniks tūrisma versijā (ļoti maza pudelīte) un tonālais krēms. Šampūns, dušas želeja - mini iepakojumi, ko var nopirkt Drogās. Un tikpat mini iepakojums - roku dezinfekcijas līdzeklis. Zobu pasta - mini iepakojums no kādas prezentācijas. Tiesa, šampūnu es aizmirsu mājās 😀

Ar cerību, ka tikšu peldēties, ņēmu līdz arī peldkostīmu un dvieli. Nenoderēja. Peldēšanai laiks nebija patīkams, dvieļi visur bija pieejami. Tieši tāpat bez pielietojuma līdz izbraukāja gāzes balons ar degli. Krūze, bļodiņa, sporks un allaž manā somā esošais Šveices nazis gan tika pielietoti ēdienreizēs. Ļoti noderēja arī sen uz jubileju dāvanā saņemtais mazais termosiņš - silta tēja allaž ir forši.

Mini termoss.

Tāda jau mēs esam tā dīvainā Kāmju ģimenīte - uz svētkiem viens otram dāvinām termosus, mugursomas, teltis un guļammaisus, nevis rokassomiņas, jaunas balles kurpes un štātes 😏

Ēst, dzert no mājām līdzi vedu vien kafiju divi vienā un divas vai trīs paciņas Herkulesa ātri pagatavojamās auzu pārslas. Visu pārējo plānoju pirkt pa ceļam, domājot par konkrētās dienas vēlmēm un ēst dabūšanas iespējām. Kāmis no saviem krājumiem man piešķīra divus proteīnu batoniņus brīžiem, kad galīgi dvēsele grib pa muti izkāpt laukā.

Sīkumos neieslīgstot, pa lielam tas arī viss mans ekipējums. OK, vēl pildspalva, blociņš un Mezgls, ko risināt vilcienā. Saulesbriles, velo cimdi, papildus batereja telefonam - tās ir tik ierastas ikdienas lietas, ka pat nav vērts pieminēt.

Laiks doties.