Mazliet uzmetot lūpu par to, ka "visiem ir, man nav", un pārmetot pašai sev par nemācēšanu sakrāt naudu, lai aizdotos kaut kur tālāk, nonācu līdz versijai: "Ejiet jūs, ka visi, ieskrieties - es savu vasaras sajūtu noķeršu kopā ar uzticamo draugu #zirgu!"
Tātad, ar zirgu. Uz vairākām dienām. Viena. Prom no visiem. Tikai ar saviem tarakāniem un zirgu. Iedvesmu deva arī trako Kārkliņu (ir Liepājā tādi divi dullie dejotāju bara pārstāvji) īstenotais pārgājiens no Liepājas uz Ventspili. Viņi var, es arī varu. Skaidrs, ka Kurzeme. Jo tur ar velo vēl nav būts. Vidzeme ir izmalta, Latgalē plūdi (tai brīdī gan vēl nebija).
Liepāja. Der. Uz turieni iet vilciens. Piektdienās. Ideāli - 5dienas vakarā uz Liepāju un tad dipadu dapadu atpakaļ uz mājām. Sākotnējais plāns bija pedāļot 3 dienās maršrutu Liepāja-Kuldīga-Tukums. Parēķinot kilometrus un to, ka nevēlos nomirt, bet gan arī kaut ko pa ceļam redzēt un palaist muļķi, tas pagarinājās par vienu dienu. Par Liepāju skaidrs - tā pilsēta savus nagus manās smadzenēs ielaidusi sen. Kādēļ Kuldīga? Jo arī šī pilsēta man dikti patīk. Kādēļ Tukums? Jo tur ir vilciens, kas ved atpakaļ uz Rīgu.
Pirmā doma - doties pilnīgajā wild un dzīvot teltī. Gan jau izdomātu, kā uz velo uzkombinēt telti, guļammaisu un visu citu, kas nepieciešams. Bet doma kļuva arvien nepievilcīgāka, kad laika prognozes vēstīja - manis izvēlētajā laikā Kurzemes pusē cītīgi līs. OK, mīties pa lietu nav mirstamā vaina, bet pa slapjumu ņemties ar telts stutēšanu un vākšanu īsti nav seksīgi.
Telts tika nolikta malā un pāriets pie nakstmāju meklēšanas. Nosacījums - pa ceļam, lēti, ir iespēja pa nakti droši nolikt zirgu. Pēdējā neobligātā prasība - iespēja tikt pie karsta ūdens rīta kafijai. Tiesa, man ir arī gāzes baloniņš ar degli, ko allaž izmantojam ūdens vārīšanai, tādēļ karstais ūdens kā opcija nebija obligāta.
Vismazāk bažu bija par Kuldīgu - tur man zināma viesu māja tieši pie Ventas rumbas. Tā kā Kuldīgā plānoju būt svētdienas vakarā, tad bija pilnīga pārliecība - tur viena gultasvieta tādam iebraucējam noteikti atradīsies. Liepājā sākumā uzplijos jau pieminētajiem Kārkliņiem, bet tie kā allaž aizņemti cilvēki nebija pārliecināti, ka norādītajos datumos būs mājās. OK, Hostel World punkc com un dažu minūšu laikā artodu hosteli "Pie Jāņa". Booking lapa stāsta, ka esmu trāpījusi uz pēdējo vietu kopējā jeb, kā es saucu everybody common room. Pats galvenais - viesu atsauksmēs teikts, ka ir slēdzams pagalms, kur nolikt velo. Der.
Nākamais punkts - Aizpute. Metu acis uz netālo Kazdangu - tur ir skola ar kojām. Vēl fakts, ka nekad mūžā neesmu bijusi Kzadangā. Tur izskatās, ka ir ko apskatīt, plus ir ezers, kur varētu ielīst peldēt.
Gan jau pārcietīšu vēl +10 km. Bet no Kazdangas saņemu pirmo "uzmetienu" - atbildīgā par nakstmājām strupi epastā atbild: Nē, šajā datumā nevaru uzņemt. Viss. Nu i pati vainīga. Tātad nebraukšu uz Kazdangu.
Ko es zinu par Aizputi? Tieši neko, tāpat kā par Kazdangu. Bet visitaizpute.lv saved mani kopā ar jauniešu mītni "Kāpenieki: . Sazinos ar saimniecei - jā, ir iespējams. Velo būs jānes uz 2.stāvu. Da kaut uz astoto. Un ūdens vārāmo kannu iedošot. Der.
Kandava. Ko es zinu par Kandavu? To, ka tur katru gadu dzer policisti spirta, piedodiet, sporta spēlēs, tur ir āra baseins, daudz čigānu un smuks tilts. Un tur sākas Abavas upes geo treils. Visitkandava.lv atrodu sporta skolu ar halli un dienesta viesnīcu. Saņemu pozitīvu atbildi - vietas ir, zirgu kur likt ir, ūdens vārīšana iespējama. Der.
Kādu nedēļu pirms izbraukšanas geo ļaužu WhatsUp grupā ar mani sazinās izbijis kuldīdznieks ar segvāru PPlostnieks, kurš geo aprindās zināms kā ķerts velo braucējs. Es esmu bērnudārzs, salīdzinot ar viņu. Viņš piedāvā naktsmājas pie savas mammas Kuldīgā. Ideāli...
Tā pamazām esmu izdarījusi visu, lai atpakaļceļa nebūtu. Proti - maršruts saplānots, kur gulēt ir, atliek izdomāt, kā pa ceļam sevi izklaidēt.
Pirmais, ko daru, protams, veru vaļā geo lapu Ar domu - ja slēpnis būs ne vairāk kā dažus desmitus metru no maršruta un tas atradīsies pie objekta, kuru vērts apskatīt, tad došos meklēt. Ja slēpnis ir pa ceļam, bet par tēmu "tuvākais koks manām mājām", tad tas var turpināt dzīvi bez manas apciemošanas.
Tiesa, karte rāda, ka nāksies mazliet pārplānot maršrutu un kādu strēķi mīties pa grants ceļiem. Nekas, gan jau izdzīvošu.
Sajūsmā par šo atradumu, visiem citeim slēpņiem veltu ļoti maz uzmanības - būs pa ceļam, OK, nebūs - tieši pilnīgi vienalga.
Plāns ir gatavs.. atliek realizēt. Par to vēlāk.
