Ilgi domāju - būt sliktajai vai tomēr latvietim parastajam, kas piever uz visu acis. Beigās nolēmu būt sliktā...
Tātad, stāsts gluži vienkāršs. Lieldienu brīvdienās aizdevāmies uz Kuršu kāpu, kura, kā zināms ir viens liels nacionālais parks, rezervāts, dabas liegums utt, kas tik ne vēl.. Citējot militāristu no filmas Avatars: Te jau pat nospļauties nevar, lai netrāpītu kaut kam aizsargājamam.
Tātad, stāsts gluži vienkāršs. Lieldienu brīvdienās aizdevāmies uz Kuršu kāpu, kura, kā zināms ir viens liels nacionālais parks, rezervāts, dabas liegums utt, kas tik ne vēl.. Citējot militāristu no filmas Avatars: Te jau pat nospļauties nevar, lai netrāpītu kaut kam aizsargājamam.
Pie gandrīz jebkuras pastaigu takas ir lieli plakāti - ārpus takas iet aizliegts, rezervāts, šaus (joks) un kas tik ne vēl. Tā nu vienā šādā pieturvietā es devos pa glīti iekārtotu koka taciņu līdz kārtējai kāpai (savējie sapratīs). Takas malā jau minētais plakāts: Rezervāts, staigāt aizliegts! Pa taciņu man pretī nāk 4 jauni cilvēki - 2 dāmas un divi puiši ar... svaigi lauztu pūpolzaru bunti rokās. Un runā pazīstamā valodā.
Kā jau ierasts svešās zemēs - mazliet izbrīnījās, kad viena garām skrienoša būtne skaidrā latviešu valodā aizrādīja: Vispār te ir rezervāts un par šādiem gājieniem var dabūt labu sodu. Viens no puišiem nosmīkņāja; Mēs protam ātri skriet... Un devāmies katrs tālāk savā virzienā.
Aizstaigāju līdz takas galam, atradu, kas meklējams (atkal savējie sapratīs) un devos atpakaļ uz auto. Šeku, reku - jau iepriekš satiktie paziņas turpat vien uz taciņas "mētājas", jo.. viena no meitenēm ir iebridusi mežā, cītīgi rauj sūnas un krāmē papīra maisiņā. Nē, nu es saprotu - varbūt floriste, varbūt vienkārši rokdarbu mīļotāja, bet vai tiešām REZERVĀTS svešā valstī ir tā vieta, no kuras tieši Tavai HVZ kam paredzētajai floristikas kompozīcijai ir jāved sūnas? Nopietni? No Kuršu kāpas uz LV ir jāved kumšķis sūnu? WTF????
Ieraugot mani, viens no puišiem izmet frāzi, kas skan apmēram "Ātrāk, re kur zaļie nāk...". Pasmaidu un saku: Es neesmu nekāds zaļais, es tikai esmu cilvēks, kam nepatīk, ja tautieši svešās valstīs dara to, kas nav atļauts. tas nozīmē tikai vienu - savās mājās jūs uzvedaties tieši tāpat un varbūt vēl sliktāk.
Ieraugot mani, viens no puišiem izmet frāzi, kas skan apmēram "Ātrāk, re kur zaļie nāk...". Pasmaidu un saku: Es neesmu nekāds zaļais, es tikai esmu cilvēks, kam nepatīk, ja tautieši svešās valstīs dara to, kas nav atļauts. tas nozīmē tikai vienu - savās mājās jūs uzvedaties tieši tāpat un varbūt vēl sliktāk.
Tā kā nebija nekādas vēlmes ielaisties ar šiem kadriem diskusijās, turpināju savu ceļu, vien aiz muguras dzirdot ōi, nu galvenais tak ir kaut ko pateikt", "Ja nav ko teikt. labāk paklusēt"vai kaut ko tamlīdzīgu. Mazliet uzvilkos, nu labi - krietni uzvilkos. Un tāpēc pirmais, ko izdarīju, nonākot atpakaļ auto stāvvietā - nobildēju visus auto (tādi bija trīs) ar LV numuriem.
Kristaps sacīja, ka neesot manījis viņiem rokās pūpolus, bet varbūt vienkārši nav ievērojis. Godīgi sakot - pie kājas - bija tie pūpoli viņiem rokā, vai nebija. Salauzt un pēc tam izmest turpat mežā ir vēl stulbāk, nekā aizvest līdz. Šis ir tikai sīkums.. absolūts sīkums un tikai dažu minūšu ilga epizode, tomēr skumji, ka tā diezgan labi parāda, kāda ir daudzu letiņu attieksme pret dabu un apkārtni vispār, atrodoties svešā valstī. Tā teikt: da te neviena nav, mani tāpat nenoķers, kurš ta' redzēs, utt. Un nekas nenotiks, ja es nolauzīšu, salauzīšu, atstāšu kaut kur miskasti, nosperšu... kā zināms - no sīkumiem sastāv lielas lietas. Un lielā lieta ir citu valstu ļaužu viedoklis par letiņiem... par to, vai mēs esam gaidīti kā tūristi šādās vietās, vai tomēr mūs labāk redz braucot pretējā virzienā.
Man nav ne jausmas, kuram no jauniešiem pieder un vai vispār pieder šis auto, zinu, ka viņi ar to Lieldienu brīvdienās pārvietojās pa Kuršu kāpu. Un, ja vien man būtu bijusi informācija, kā to izdarīt, es tajā brīdī labprāt būtu "nostučījusi" šos varoņus vietējai dabas pārvaldei vai kas nu viņiem tur ir. Principa pēc.
Esmu sliktā.
