pirmdiena, 2015. gada 13. jūlijs

Mediju histērija un dziesmu svētki: daži jautājumi bijušajiem amata brāļiem

Jau trešo dienu medijos un publiskajā vidē turpinās histērijas par notikumiem Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Jāsaka godīgi - pēc nedēļas, pavadītas Daugavas stadionā, sestdienas vakarā kopā ar vīru laiski sēdēju krogā un par notikumiem Mežaparkā uzzināju vēlu vakarā, kad "pieslēdzos" pasaulei...

Tālākais visiem ir zināms: katram ir viedoklis, visi tie ir pareizie un vienīgie. Lielākā daļa no kliedzējiem Tw un citur nekad mūžā nav bijuši šādu pasākumu dalībnieki, bet auro tā, ka putekļi pa gaisu iet.

Kā izbijis žurnālists un jau vairākkārtējs svētku dalībnieks "no abām pusēm", ar lielu interesei sekoju līdz medijos notiekošajam... un, jo vairāk lasu/redzu, jo vairāk man rodas jautājums: vai mediji mūsu valstī ir priekš tā, lai tautai atklātu notikušā būtību vai tomēr priekš panikas celšanas un histērijas? Pašlaik par 98% saku - 2.variants. Īpaši jau portāli, kas klapē augšā vienu ziņu pēc otras no sagrābstījumiem Twiterī, pat nepacenšoties noskaidrot,cik patiesības ir rakstītajā. Galvenais taču ir klikšķi un reitingi.

Lūk, tikai daži jautājumi, ko es gribētu, lai mediji, vecāki un skolotāji man atbild, pirms turpina uzturēt brēku:



1) Bērns apgalvo, ka pusdienās nebija siltais ēdiens, bet gan "paciņa".
Kurš pajautāja, kādēļ? Ja ēdinātājs iedeva - pa kaklu, ja skolotāja pieprasīja ēst devējam, lai dod paciņu, jo nav laika braukt pusdienās, tad vaina jāuzņemas skolotājai. Kāda ir atbilde?
Ja skolotāja uzskata, ka nav laika braukt pusdienās, cik rūpīgi viņa ir izpētījusi mēģinājumu grafiku un maršrutu uz pusdienu vietu?  Ja reiz citi kolektīvi paspēja, kur šeit bija problēma?

Piebilde Nr.1: mēģinājumu grafiki internetā brīvi lasāmi jau vairākus mēnešus. Plānošanas vaina.

Piebilde Nr.2: Mans vīrs visu nedēļu gāja pusdienās uz kafejnīcu skolā, kur ēdināja apmēram 1000 bērnus. Kafejnīcas vadītāja stāstījusi: skolotāji pieprasa pusdienu vietā sausās paciņas, jo neesot laika atbraukt. Viņa kā ēdinātāja atbildīgā persona būtībā pārkāpj noteikumus, jo paciņas paredzētas vakaram, nevis pusdienām... Uz konkrēto skolu gan no Daugavas stadiona, gan Mežaparka var atbraukt īsā laikā. Ja vien izplāno maršrutu. Pat ar sabiedrisko transportu. Katrā ziņā - 4 h laikā, kas bija atvēlēts dziedātajiem pauzei, uz to skolu pusdienās kājām varēja aiziet. + visiem dalībniekiem sabiedriskais transports bija bez maksas.

2) Bērni apgalvo, ka estrādē katram dziedātājam bija atvēlēts stāvēšanai 31 cm? 
Kurš deva šādus norādījumus? Koru koordinators? Kas šādus norādījumus deva viņam? Kurš tieši plānoja bērnu stāvēšanas sistēmu estrādē? Kāpēc lielajos svētkos, kur piedalās pieauguši cilvēki, vietas pietiek visiem, bet te bērni bija saspiesti?

3) Bērni saka, ka estrādē nedrīkstēja ņemt līdzi ūdeni.
Kas deva šādu norādījumu? Skolotāja? Ja skolotāja - ar kuru galu viņa domā? Ja skolotājai šādu rīkojumu deva kāds cits - ar kuru galu domā šī persona? Un pats galvenais - kas ir šī persona? Kādi ir viņas argumenti dot šādu absurdu rīkojumu?

4) Vecāki kliedz, ka mēģinājumu grafiks drausmīgs.
Skat. piebildi Nr.1 - cik no jums iepriekš izpētīja internetā pieejamo mēģinājuma grafiku? Vai prasījāt skolotājiem, kāds bērniem būs režīms?  Vai izstāstījāt bērnam, ka viņš drīkst atpūsties, ja ir noguris vai paliek švaki ar pašsajūtu un kam jāprasa palīdzība, ja kaut kas nav kārtībā?
Tos pašus jautājumus var uzdot skolotājam.

Ja uz šiem jautājumiem kliedzēji nespēj atbildēt... piedodiet,... aizveraties un beidziet vainot citus :)

Es tā varētu turpināt ļoti ilgi.... jo, piedodiet, bet gandrīz 10 gadi mediju darbā mani ir samaitājuši un mani darbaudzinātāji mācīja noskaidrot visus faktus, pirms lasītājiem/skatītājiem pasniegt kādu informāciju. ....


P.S. Un es joprojām palieku pie viedokļa, ka dejotāji ir krietni izturīgāki par pārējiem :)




Izrādās, kāds arī lasa