Ilgi domāju - būt sliktajai vai tomēr latvietim parastajam, kas piever uz visu acis. Beigās nolēmu būt sliktā...
Tātad, stāsts gluži vienkāršs. Lieldienu brīvdienās aizdevāmies uz Kuršu kāpu, kura, kā zināms ir viens liels nacionālais parks, rezervāts, dabas liegums utt, kas tik ne vēl.. Citējot militāristu no filmas Avatars: Te jau pat nospļauties nevar, lai netrāpītu kaut kam aizsargājamam.
Tātad, stāsts gluži vienkāršs. Lieldienu brīvdienās aizdevāmies uz Kuršu kāpu, kura, kā zināms ir viens liels nacionālais parks, rezervāts, dabas liegums utt, kas tik ne vēl.. Citējot militāristu no filmas Avatars: Te jau pat nospļauties nevar, lai netrāpītu kaut kam aizsargājamam.
Pie gandrīz jebkuras pastaigu takas ir lieli plakāti - ārpus takas iet aizliegts, rezervāts, šaus (joks) un kas tik ne vēl. Tā nu vienā šādā pieturvietā es devos pa glīti iekārtotu koka taciņu līdz kārtējai kāpai (savējie sapratīs). Takas malā jau minētais plakāts: Rezervāts, staigāt aizliegts! Pa taciņu man pretī nāk 4 jauni cilvēki - 2 dāmas un divi puiši ar... svaigi lauztu pūpolzaru bunti rokās. Un runā pazīstamā valodā.
