Bet vakar, 17.02., izdomāju tomēr atkal kāpt vilcienā un doties ciemos uz Jelgavu, kur labi paziņas bija ieaicinājuši uz tautas deju koncertu.
Tiktāl viss vienkārši: vilciens Rīga-Jelgava, koncerts, pēc tā ar mašīnu tieku aizvizināta līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai....
Tālākais teksts ir gandrīz 1:1 no manas e-pasta vēstules bijušajiem kolēģiem Pasažieru vilcienā. (bez konkrētiem vārdiem).
".... Ar ko lai sāk? Varbūt
ar to, ka vakar mani laikam piemeklēja „karma” un pēc pilnas programmas
izbaudīju, ko nozīmē vēlu vakarā, ziemā kaut kur ellē ratā gaidīt vilcienu un
ne mārrutka nezināt, vai tiksi līdz mājām.
Īsumā
– vakar biju Jelgavā un grasījos uz mājām braukt ar vilcienu, kam no Jelgavas
uz Rīgu jāatiet 20.41 (Nr.6746). Atveda mani uz vilcienu ap 20.32... nodomāju –
kā reiz paspēšu uzpīpēt uz varēšu ripot. Nepamanot vilcienu uz „tupika” sliedēm
(kur tas parasti stāv, lai atietu Rīgas virzienā), es jau saraucu pieri.. Nu,
labi, var jau gadīties, ka vilciens pienāk, nošķaudās un laiž atpakaļ uz
Rīgu..
Pastāvu,
pasalstu, uzpīpēju. ... kaut kas īsti nav.. jau 10 min pāri noteiktajam laikam.
Labi, nebūšu žīds, nekliegšu par 10 minūtēm... sāk palikt auksti. Skatos,
cilvēki pamazāk iet stacijas virzienā (Jelgavā perons ir baigi tālu no
stacijas). Tauta jau pulcējas pie kases lodziņa. Skatos – kasiere nabags
jau ārprātā, nenogurusi saka – man nav informācijas, piedodiet, neko nevaru
pateikt... kavējas tehnisku iemeslu dēļ, kad būs, nezinu.
Ko es?
Piezvanu bijušajai priekšniecei PV Mārketinga daļā (20.52) , tā neko nezina :) Labi, tātad nekas
briesmīgs nav noticis, ja līdz viņai info nav atnākusi. Pēc brīža man tomēr
nostrādā profesionālais kretīnisms un piezvanu vienam no Pasažieru pārvadājumu daļas vadības (21.06). Uz manu
jautājumu: ko atkal esat uzspridzinājuši Jelgavas virzienā? , otrā galā ir: es
neko nezinu... Nu, tagad zini J Apsmējos, neko, sēžu tālāk.
Par laimi Jelgavas stacijā ir WiFi... :)
Nu jau
vairāk kā pusstunda pagājusi... lasu Twitter, tur daži ziņo, ka vilcieni stāv
Cenā un Olainē, neviens neko nezina, cik ilgi stāvēs.. Tātad, cerība ir –
ja reiz stāv Jelgavas virzienā, tad gan jau līdz šejienei kaut kad tiks. Tauta
jau nāk uz nākamo vilcienu, daļa, uzzinājusi no kasieres, ka viss kavējas,
steidzas uz mikriņiem vai autobusiem, citi zvanās un organizē transportu.
Kasierei telefons zvana ik pēc pāris sekundēm + viņai vēl visu laiku jāatbild
uz jautājumiem: kad būs vilciens... vienīgais, ko viņa nabags var atbildēt: "Vēl
neko nezinām, stāv..".
Aizsūtu
vīram īsziņu (viņš bija deju mēģinājumā), ka esmu iesprūdusi Jelgavā un, ja līdz
22.20 nedodu balsi par izbraukšanu, lai vīkšājas man pakaļ....
Padiskutēju
Twiterī ar visgudrajiem, kuriem liekas, ka „vai tad nevar palaist pa otrām
sliedēm” ir tik vienkārši kā 2 pirkstus apčurāt. No Tw arī uzzinu, ka viens
vilciens ir izkustējies no Olaines, bet prieki īsi, jo tūlīt tiek ziņots, ka
tas atkal stāv pie Cenas...
Neko..
gaidām. Stacijā apmēram 10 -12 cilvēku. Vienīgos 6 krēslus aizņēmuši 2 vīri
kunga prātā ar smaku, kas pārējiem gaidītājiem liek saspiesties uzgaidāmās
zāles tālākajā kaktā. Tie tur mierīgi auro un lok kaut kādu dziru.
Paraustu durvis uz kurām rakstīts „Policija” . Ciet.. Ā, nu pareizi... uz
uzgaidāmās zāles durvīm vispār stāv rakstīts, ka to slēdz 21.40, tāpēc mums laikam jābūt laimīgiem, ka te joprojām atrodamies un neesam izmesti ārā. J
Tāpat ciet ir maksas WC durvis, Cita WC nav... dažas sievietes lūdz kasieri
ielaist uz WC, ko viņa arī izdara. Gods un slava... kasiere vispār visu laiku
bija zelta gabaliņš!!!
21.57...
lai zinātu, vai organizēt ”glābšanas komandu” no Rīgas, aizsūtu sms pieminētajam bijušajam kolēģim ar
jautājumu, vai man ir cerība tikt mājās. Pēc minūtes viņš zvana un
godīgi pasaka, ka viņam nav ne jausmas, kad es tikšu mājās... noklausos garo
izklāstu, kas ir noticis un solījumu, ka „kaut kad būs, bet jei bogu nezinu,
kad...”. Nu, man pa lielam vienalga, ka tik' ir. Nē, tikko tikšot uz priekšu,
tā būs klāt Jelgavā un uzreiz lidos atpakaļ. OK. Gaidīšanas svētki turpinās.
Gandrīz
tai pašā mirklī kasiere paziņo, ka vilciens izgājis no Cenas un drīz būs. Lai
tikai mēs neejot salt ārā uz perona, viņa pateikšot, kad vilciens būs klāt.
Tā nu apmēram 22.20 es beidzot esmu iekāpusi vilcienā. Tās sejas, kas
kāpa ārā no šī 1,5 h kaut kur stāvējušā braucamā, laikam aprakstīt nevajag...
vagonos ir vēss.. Prasu konduktorēm – jums ko, stāvēšanas laikā siltumu
atslēdza? Nu, laikam jau tā... īsti nezinot, bet silti arī neesot...
Pēc
dažām minūtēm blakus pienāk vēl viens vilciens no Rīgas. Skaidrs, tātad sliedes
ir „vaļā” un kustība būs. Vēl pēc minūtes jau ripoju uz Rīgu un nosūtu
vīram sms, ka glābšanas komandu nevajag, ja nu vienīgi var atbraukt pretī uz
staciju.. Rīgas stacijā izkāpju 23.05.
Kā Jums šķiet, kas visā šajā stāstā trūkst? J
......
......
.......
Pareizi.... INFOMĀCIJAS PASAŽIERIEM!!!! Pusotras stundas laikā es tā arī
neieraudzīju NEVIENU paziņojumu Tw vai ziņās... ne Delfos, ne
LETĀ, ne citur... Jelgavas vēstnesis ziņu bija uzrakstījis, balstoties uz
pasažieru ziņojumiem Tw. Aplikācijā atradu PV Klientu centra numuru...
paldies, darba laiks līdz 19.00 :) Arī Aplikācijā neviena vārda, nekādu
ziņojumu.... Un ticiet man, es pārbaudīju. Un ne reizi viens šīs pusotras
stundas laikā... profesionālais kretīnisms, tā teikt. Visu informācijas
pasniegšanas smagumu Jelgavā iznesa viena nabaga kasiere, kura tiešām bija
laipnības kalngals, griezās kā vāvere ritenī un centās, cik nu var tur esošos
ļaudis nomierināt. Patiesībā, visi gaidītāji bija absolūti mierīgi, neviens
nekādus skandālus necēla. Varētu teikt, ka mums tur tāds savdabīgs
tusiņš izveidojās. Beigās pat sirsnīgi atvadījāmies, kad Rīgā no vagona izkāpām.
Un tad
es iedomājos ļautiņu, kurš gaida vilcienu, piemēram... Ozolniekos.
Kase nestrādā... neviena nav. Cilvēks parastais stāv un gaida nosalis
zils... piezvanīt nav kur, kam pajautāt nav... Advancētāks ļautiņš lien
internetā... klusums... rūpīgāk pameklējot var atrast pasažieru ziņojumu, ka
vilciens kaut kur stāv.. kad būs – nav ne jausmas. Tas ir vienīgais viņa
informācijas avots, jo PV klusē... J
Es
godīgi sakot, vakar šito visu izbaudīju ar smaidu sejā, jo bija iespēja piedzīvot
uz savas ādas „otru pusi”... Tikai aiz vecas mīlestības pret PV es vakar
nepiespamoju pilnu Tw par konkrēto situāciju, lai gan varēju... man bija
interesanti pavērot notiekošo.. nu, piedodiet. Atkārtošos: profesionālais
kretīnisms.
Īsumā secinājums: palika skumji, ka netiek izmantotas jau iestrādātas
iespējas, lai savus klientus apčubinātu un celtu sevi viņu acīs. Bija sajūta,
ka nekas nav mainījies kopš kāda 1985.gada, kad informācijas apmaiņa bija 5x
lēnāka... Un, izņemot kasieri, nevienu neuztrauc, vai tie muļķi vilcienos tiks
līdz Jelgavai, bet daži muļķi no Jelgavas uz Rīgu... kur viņiem jābrauc tik
vēlu vakarā., vai ne? J
.....
