Šķērsoju Miera ielu, "iekārtojos" savā ierastajā vietā - starp auto un ielas apmali... Tajā brīdī no vārtrūmes kreisajā pusē burtiski izlido balts auto (sauksim viņu turpmāk par Balto Nekauņu - BN). Nemaz negaidot, ka kāds viņu ielaidīs rindā virzienā uz Brīvības ielu, BN "met pa kreisi" uz traucas rindai garām pa pretējo joslu...
Protams, arī pretī brauc auto. BN raujas pa labi, mēģina ielīst auto rindā... Tajā brīdī pilnīgi dzirdams tas "klikšķis", kas atskan to šoferu galvās, kuri stāv Tallinas ielas sastrēgumā: visas mašīnas burtiski sakļaujas viena pie otras un BN tā arī paliek ielas vidū - vieni riteņi vienā pusē baltajai nepārtrauktajai līnijai, otri - otrā. Pretim braucošie taurē, bremzē, lien garām. BN turpina mēģinājumu ielīst rindā.. bez variantiem - mašīnas kustās lēnām, cieši viena pie otras, skaidri parādot, attieksmi pret šo "kā gribu, tā braucu".
Parasti pukojos uz tiem šoferiem, kuri brauc cieši pie ielas malas, jo tad nevaru mierīgi ripināties, bet šoreiz pat pasmaidu - gribas redzēt, kā šis pasākums beigsies. Nekur nav jāsteidzas - tikšu mājās 10 vai 12 minūtēs, tas nu galīgi nav uztraukuma vērts fakts. Tā lēnām ar savu zirgu ripinos, līdz nonāku blakus automašīnai, kurai pie kreisā sāna cieši "pielipis" BN.
BN pagriež stūri pa labi un viņam izdodas savu priekšējo labo lukturi iebīdīt starp rindā stāvošajiem auto. Tikko rinda sāks kustēties, savu mērķi viņš būs panācis - apsteidzis "tos stulbeņus, kas stāv sastrēgumā" un ticis uz priekšu. Man blakus esošais auto ir sprukās - uz priekšu dot viņš nevar - neizbēgama sadursme ar BN, pa labi pagriezt un pierauties pie ielas malas, lai tiktu BN garām, arī nevar, jo traucēju es ar savu zirgu... Rinda priekšā mazliet sakustas...
Uzminu spēcīgāk un nākamajā brīdī jau esmu abām mašīnām priekšā, demonstratīvi nometot aizmugures ratu tieši BN "degungalā"... Un ko Tu tagad, mīlīt, darīsi??? Brauksi virsū ? Uz kāda pamata? Jo es Tev nepatīku? Zini, es pret Tevi arī nekādas maigās jūtas neloloju. Pametu skatu atpakaļ - auto, kas bija "iesprostots", griež stūri pa labi (tagad tur ir vieta :)) un nu jau tiek garām BN. Veltu sašutušajam BN šoferim Češīras kaķa smaidu, minu pedāļus un atgriežos savā ierastajā vietā - starp mašīnām un ielas malu....
Kā beidzās BN mēģinājumi ielīst plūsmā, īsti vairs nepētu, jo kustība virzās uz priekšu un esmu jau gabalā...
* Kā ikdienas velobraucējs Rīgas ielās, kas pirmo reizi arī visu ziemas periodu nominis pedāļus, jau sen gribēju sākt aprakstīt uz ielām piedzīvoto... Arvien atliku, jo pēc dabas jau katras no mums ir slinks... šis vakardienas notikums beidzot slinkumu aizdzina.
Organiski neciešu "sarkans ir viegli zaļš" piekopējus (arī velosipēdistus) un uzskatu, ka uz ielas jāvalda savstarpējai cieņai...
