Šļak, šļak... pa purvu eju*

Ja nu kāds vēl nav pamanījis, tad kopš 2010.gada marta, pateicoties manam dullajam "brālim" Robertam (atsaucas arī uz @TrakaisAzimuts vai RobisTA), šad tad brīvajā laikā aizraujos ar tādu lietu kā plastmasas kastīšu meklēšanu mežā, izmantojot miljardus vērtus satelītus..

Neieslīgstot detaļās, kas un kā, īsais stāsts - Geo komūnas leģenda GatisK neilgi pirms Zsvētkiem padeva balsi, ka vēlas kolektīvi un publiski atzīmēt sava 10 000 slēpņa atrašanu, aicinot visus kopīgā pastaigā pa purvu, lai veiktu "pēdējos 10 000 metrus"....

Ņemot vērā, ka šogad izdevies paveikt daudz ko ar apzīmējumu "pirmo reiz", acīs pavīdēja ķecerīga uguntiņa: un kā būtu, ja arī es beidzot izlīstu no mīkstā dīvāna un ļautos pilnīgi trakam pārgājienam, turklāt 30.decembrī, bez izredzēm iziet no purva sausām kājām... labākajā gadījumā iznākot no turienes savām kājām..  Bet, ko nu es ... veca, tizla, māku nokrist arī no avīzes, kokos nekāpju, nekur nelecu bla bla bla.... priekš tam galu galā ir Kristaps... taču mans cienītais dzīves biedrs par konkrēto pasākumu lielu entuziasmu neizrādīja. Nu, skaidrs....nekur mēs neiesim.